Situācija sekojoša - pusgadu satiekas divi brīvi cilvēki, kuriem vienam ar otru ir labi, bet uz nopietnām attiecībām nepretendē ne viens, ne otrs, lai gan viss notiekošais atgādina stabilas attiecības - ir biežas tikšanās, sazināšanās ik dienu, dalīšanās domās, jūtās, pieredzē, regulārs, labs sekss, rūpes. Pēc kāda laika meitene uzzina, ka visu šo laiku puisis ir paralēli gulējis arī ar citām - tīri kniebiena pēc. Tas ļoti sāpina, bet nešokē.
Stāsts diemžēl ir par mani. Jūtos izmantota, piečakarēta, apmuļķota. Zināju, ka mūsu attiecības balstās galvenokārt uz seksu, katrā ziņā nekādas mīlestības jūtas nebija iesaistītas, vienīgi pieķeršanās sajūta no manas puses, jo cilvēks, ko satiec tik bieži un iepazīsti tik pamatīgi, gribot negribot sāk kļūt svarīgs, tuvs - kā jebkurš draugs. Tā arī to uztvēru - friends with benefits.
Tas, kas mani nomoka visvairāk.. kā lai tiek galā ar kauna un pazemojuma sajūtu? Kā lai pēc šī visa nejūtos lēta un prasta? Man ir drausmīgs kauns pašai no sevis, ka pieļāvu tādas "attiecības"! Tiešām biju iedomājusies, ka labi un patīkami, saturīgi pavadām kopā laiku, ir regulārs sekss - abpusēji viss ļoti izdevīgi un forši! Bet izrādās, ka viņam vajadzēja arī citas meitenes..
Esmu apjukusi un pašapziņa ir nolīdzināta līdz ar zemi.. Nezinu, ko no jums gaidu, meitenes. Skatu no malas laikam... Padomu, dalīšanos pieredzē, skarbāku vārdu, sapratni, vienalga. Jebko. Citādi šobrīd jūku prātā, cīnoties viena pati ar visām šīm domām.