Apmaldījusies.

Gurri, tu domā, ka darbs nav sprosts :-D ? Noteiktas stundas tu nekur nevari sprukt, tev ir jādara, tas kas ir jādara :-D

lapsa_z , labāk jau toēr tiec no tā vīrieša vaļā. Tu tāpat labi zini, ka tām attiecībām nav nekādas nākotnes. Tagad jau jūties apmaldījusies, tad kā būs vēlāk? Paliksi viena pie sasistas siles. Es tavā vietā pārtrauktu visus sakarus.

Nav ko likt pretī! :-|

Kumeliņš, nu ja un labāk ir sēdēt mājās un skatīties Gossip girl 10 sezonas? ;-)
Darbs tomēr ir tas kas tevi tur apritē, tu satiec cilvēkus, tu ar viņiem komunicē, tu mācies, iegūsti jaunas zināšanas, pieredzi, galvenais uzlabojas tava saskarsme ar cilvēkiem.

Gurri,es esmu meklējusi darbu,bet šobrīd ar manu mācību grafiku un apjomu neko nevar savienot.Protams,varētu jau savienošanas vārdā bastot visu pēc kārtas vai arī vnk visu pa roku galam darīt,lai tikai 4nieks,bet es mācos budžetā un es gribu dabūt maģistru.Un es nevienā brīdī(vismaz cik atceros),neesmu paziņojusi,ka man nav vai nebūs vajadzīgs darbs vai ko līdzīgu.Tas,ka šobrīd es to nevaru reāli savienot,ja gribu veiksmīgi pabeigt studijas,nenozīmē,ka pēc to pabeigšanas nākošajā gadā es neko nemeklēšu un nedarīšu.
Jā,šobrīd es esmu apmaldījusies,bet apzinos,ka man ir jāatrod izeja,viss nokārtosies un es izveidošu savu nākotni tādu kādu vēlos.Nevienā brīdī neesmu domājusi,ka kāds manā vietā atradīs risinājumus.
Turklāt,apmēram 85% no manas dzīves notikumiem,darbiem,problēmām vai interesēm paliek neaprakstīti un neiztirzāti detaļās forumā.Tāpēc to,ko un cik daudz es daru vai nedaru,kur eju vai neeju,ko meklēju vai nemeklēju zin tie,kas man blakus dzīvo un redz visu(ģimene,mīļotais).

Gurri, tas jau būtu stingri par traku katru dienu no vietas skatīties gossip girl, gulēt un ēst :-D . Ceļš uz degradāciju tālu nav jāmeklē... Es biju to domājusi tā, ka cilvēks tomēr strādā un ir apritē, bet darbā tāpat jūtas kā cietumā un jūt, ka tālāk neattīstās. Tā ir daudziem. Iestājas rutīna un tad iestājas apjukums, pats vairs nezini ko gribi. Nav jau citas iespējas tad arī dzīvē kā kaut ko mainīt. Ja jūties 'ne tā', tad tas nozīmē, ka pienācis laiks pārmaiņām.

Zem emocijām.. šodien playlistē - Placebo.. |-)

Es arī maldos savās domās un sajūtās. Domas mainās ik pa minūtēm, pati īsti nesaprotu. Bet jāsaka, ka es to visu uztveru viegli un tā vienkārši ir. Laikam pieradu jau pie tā sava sajūu un domu jucekļa.

Nez' vai pie tā var pierast.. tas tomēr bieži izsit no sliedēm. (s)

Laikam nevis pieradusi, bet notrulinājusies, jo tagad īpaši neņemu galvā ne savas garastāvokļa maiņas, kas radušās 100000000 vienlaicīgu sajūtu un domu rezultātā, ne domāju diži par to, ko nevaru izdomāt. Bet nu es pamazām strādāju pie tā, un drīz gan jau sapratīšu pati sevi un savas domas, sajūtas. Cerams. :-D

mīļākās statuss ir sāpīgākais, kas vien var būt... :-/

Bet pagale jau nedeg viena.. :-/

Dzīve manos rūpīgajos plānos ieviesa korekcijas, par kurām es pat nesapņoju!

tā gan... tikai neesmu līdz šim sapratusi kāpēc to ir tik grūti izbeigt... :-( it kā liekas pieliec punktu, nedēļa divas un viss atgriežas kur bijis... (e) :-(

Pielikt punktu patiesi ir grūti un es vairākkārt esmu domājusi, kāpēc tā? Ja apzināmies, ka tas ir nepareizi, ja apzināmies, ka šādās attiecībās vairāk sāp nekā nesāp, kas ir tas, kas pie tā visa tur? Kāda astroloģe apgalvo, ka šādas attiecības esot karmiskas un tām vienkārši jāiziet cauri, lai zaudētu/iegūtu to, ko pienākas zaudēt un iegūt. Varbūt tā ir patiesība, varbūt nav, bet man ļoti saprātīgs šķita meitenes komentārs, kura teica, ka laikam tam vienkārši jāiziet cauri, lai saprastu, ka Tev to nemaz nevajag. Tikai cita saprot ātri, cita pārāk vēlu. Un par tām sajūtām - zinu, ka izklausās banāli, bet priecājies, ka Tev tādas ir, ka Tu spēj izdzīvot, sajust, pārdzīvot, tvert lietas dziļākā līmenī - lai gan tā nešķiet, tas nāk tikai par labu. :)

arī man ir juceklis manā sajūtu maisā.
nezinu, raudāt vai priecāties. jūtos nekā. it kā ir labi, bet tajā pat laikā ir labi. gribas ieriebt, bet tad saprotu, ka dzīve tam cilvēkam kādudien neganti atspēlēsies- varbūt pat to jau ir izdarījusi.
nekas, gan jau laiks visu noliks pa vietām.
cilvēks apzinās, ko viņam jādara, bet ir tik grūti izdarīt kaut ko tā, kā saka cilvēciņš Tev iekšā. nezinu, kaut kāds pašlepnums, bailes no nezināmā. laikam arī bail kļūdīties- bet ja nju nav tā, kā šķiet.
ir lietas, kuras ir jāpārdzīvo, lai pēcāk zinātu, ko darīt savādāk. un katram un ikvienam mūsu dzīvē ir kāda nozīme. un labais piesaista labo :-)