man baigā grūtsirdība iemetās. negribas ar draudzenēm tagad par savām problēmām čalot, tāpēc labprāt vnk pačalotu šeit :)
redz, esmu laikam sapratusi, ka lieta, ko mācos, un vieta, kur mācos, tomēr nav īsti manējās. Kā hobijam, baudīšanai jā, bet ne kā iztikas pelnīšanai. A uzdod daudz, man nervi vāji, vēl personiskajā dzīvē huiņas un bēdas dažas, tagad vēl tā doma, ka gads izsviests macību ziņā, stress, ka, ja jau šitas nav labi, vai vsp kkas kādreiz būs labi? Un līdzi šīm mācībām un studēšanas iespējai man nāk arī citas saistības, ar kurām tagad emocionāli un ne tikai emocionāli būs jātiek galā. Un cilvēki tik nesaprotoši un vsp tik smirdīgi palikuši. Uhh, jā. Esmu laikam atkal uz nulles punkta, tik kakas daudz kaku vēl pie kurpēm pielipis.
BET, ko es te gribēju pačalot par... kā jums iet? Ko jūs darāt (tā vispārīgi, nevis tikai šobrīd)? Un galvenais - Kā lai šitāda emocionāla zebiekste kā es saprot, ko ar savu tagad turpmāko dzīvi iesākt? UN - iemetiet vēl pie reizes kādu sev mīļu, uzmundrinošu filozofisku domu. Cheers
P.S. Muffins and More ir TIK fantastiski garšīgs
2739
