Lai varētu saprast,kas ir kas no pašām saknēm,man būtu jāraksta gari un plaši.Bet mēģināšu īsāk.
Attiecības.5 mēneši.Pirmie 3 no tiem,stresaini,jo viņš vilka garumā šķiršanos no iepriekšējās(īslaicīgas attiecības).It kā pameta,bet ik pa laikam,sarunas skaipā,viņas zvani naktīs..tas viss ievilkās un man tas bij nospiedoši.
Viņam esot sirdsapziņas pārmetumi ka izmantojis viņu un negribot palikt viņas ienaidnieks.Tas laiks atstāja uz mani iespaidu,nespēju būt vairs tik mīļa,pats viņš arī..dēļ viņas bišķīt sabojājām mūsu skaisto sākumu...
Tagad viss mierīgi.Pateicu,ka lai domā par nākotni nevis cilvēkiem kas palikuši pagātnē,kas tad galu galā ir svarīgāk.
Turklāt viņam aiz muguras vienas citas padsmit gadu attiecības,un viņš joprojām reizēm kavējās atmiņās,un saprotu ka sāpīgi,ka izjukusi ģimene...
Viņš ir ļoti jauks un mīļš.. mums kopā ir tik labi.. saprotamies no pusvārda.. tas nekas ka mums ir gadu starpība palielāka... bet nekad sava vecuma vīriešos laimi neesmu spējusi atrast.. un te nu satiku viņu..
Tikai man skumīgi ka viņš mani neiekāro kā sievieti.. ar kaisli.. mums tā nav.. :( Sekss dažkārt ir reti.. un tas pats vienmēr labi ja ātri un viņš nekad nav pajautājis vai man bij labi un vai man vispār bija TAS.
Jau 2 mēnešus dzīvojam kopā(tā nu sanāca,dažu apstākļu sakritības dēļ).. un visu šo laiku guļamistabā pie sienas stāvēja viņa un ex koppbildes... nomācoši vai ne?Bet par to arī saņēmos un negribēju vairs tā... ierunājos..Atnācu no darba un bilžu vairs nebija..
Nesen sastrīdējāmies,aizbraucu uz savām mājām.. pēc 2 dienām atgriezos,dzīvoklis nekārtībā..tukšas pudeles.. un gultā viņš, bēdu sagrauzts un lūdza man nekad neatstāt viņu vienu..ka mīl mani..
Kā saprast tādu cilvēku.. it kā ikdienā liekas ka viņš tev nav pieķēries.. bet līdz ko pazūdu.. viņš jūk prātā..?
Man jau liekas,ka viņam vnk ir labi ar mani,ēst taisu,māju uzkopju,esmu saprotoša,jauka.. mīļa viņam esmu,bet..
Man škiet ka viņš īsti nav atguvies no ģimenes zaudēšanas un ka nākamās sievietes nebūs vairs tik īpašas.. ka viņam būs grūti iemīlēties no jauna..
Un tas jau tikai man jāizdomā vai uzņemties tāda veida attiecības..It kā viss ir labi.. bet visādi sīkumi un tā sajūta,ka tevi neiekāro reizēm..
Man negribētos pamest viņu.. jo tik daudz esam strādājuši,lai nogludinātu visas nebūšanas.Un redzu,ka viņš cenšas patiešām...
Ja es pazustu.. zinu,ka viņam būtu grūti.Izklāstot rakstiski,nezinu kā tas viss izklausās, bet nu aptuveni tā..
285
