priecājos, bet

man arī līdzīgi :-D

Kā jūs jūtaties kad kāds paziņo par kāzām?

Es ļoti priecājos par citiem, bet pati ko tādu vēl negribētu. Jūtu, ka neesmu vēl "sievas" vārda cienīga vēl. :D

Saprotu Tevi, man vienai labi pazīstamai meitenei arī čalis gatavs precēt kaut rīt, finanses un viss pārējais atļauj, vienīgi meitene pati tam vēl nav gatava, jo viņi gadu tikai kopā ir. Priecājos par viņu, bet gribētu, lai arī manējais vairāk par to padomātu. Esam kopā vairāk kā 3gadus.

Man ir identiska situācija (t)
Man ir tikai 22, bet liekas,ka nekad mani neapprecēs mans vīrietis :-(
Nespēju pa riktīgo priecāties par citu laimi, ja pašai neiet spoži,skumji :%27-(

Es esmu dzirdējusi tā runājam un arī pašai tā sāk šķist, ka ir vienkārši sievietes, kuras neprec. Ar viņām dzīvo, mīl, guļ, bet neprec un viss

Man taa preceeshanaas vairs neliekas tik buutiska.. Nekas jau nemainisies . Tikai tiiri formaali ;-) Nu taas ir manas šaa briizha domas tikai ;-)

Man liekas ,ka kadreiz ir ta,ka ilgi dzivo kopa neprecejusies ,tad ta aizdzivojas kadreiz lidz bridim ,kad viens otram apnikusi un velas jau jaunus partnerus...ta ari neapprecejusies!Kadreiz cilveki nodzivo kopa visu muzu neprecejusies!Man jau liekas,ka vienu reizi noteikti vajadzetu tas izjutas-ta sajuta but precetai... :-)

Piekrītu Emanuellei!

Man ir 27 gadi, draugam 35 gadi. Man besī, ka man jāsaka "draugs", kaut gan kopā esmu kopš man bija 20 gadu! Esam kopā tik daudz ko pārdzīvojuši, es pat vairs neatceros to laiku, kad viņš man nav bijis, visi radi, draugi mūs uzskata kā vienu veselu, nespēj iedomāties, ka atbrauktu es, bet drauga nebūtu. Bet tik un tā man viņš ir jāsauc par draugu. Kamēr kāda cita lepojas ar savu sievas un vīra statusu, kaut kopā nav izdzīvojušu pusi no tā ko mēs :-/

Man ir tā, ka es laikam nekad tā īsti neesmu domājusi par kāzām, šķiet, ka man kkā tas neinteresē.Man mazliet tādas dīvainas sajūtas rada tas, ka draudzenes paziņo,ka gaida bēbi.

vienkārši manam vīrietim ir vairāki tuvi draugi, kas ir kopā ar savām draudzenēm gadiem un nav precējušies vai apprecās pēc gadiem 5-10 un viss ir ok. viņam tas šķiet normāli. es jau esmu pieradusi. un saprotu ka neko būtiski tas nemainīs . . . bet tomēr gribās :-D

Man līdzīgi kā Vizarai:)

Manuprāt, statusa maiņa ir diezgan būtiska!

Oo arī mana draudzene tieši šodien paziņoja par saderināšanos ;-)

Es ļoooti priecājos par viņu. Bet arī man tas lika mazliet padomāt, kāpēc es neesmu apprecējusies ar puisi, ar kuru esmu jau 6 gadus kopā.
Un tad nāk galvā visādas domas... vai neesmu gana laba, gana skaista? Kas man vainas, ka citas prec, bet mani nē?

Un es piekrītu Emanuellei par to, ka nodzīvo kopā tik daudzus gadus un tad iestājas neizbēgamais apnikums, rutīna. Kā jebkuram precētam pārim. Tikai atšķirība, ka nav precējušies. Un līdz ar to tā arī neapprecas.

Vai vispār ir jēga precēties pēc 5-10 gadiem, kad tu vairs neesi iemīlējies tajā cilvēkā??

čika
Ja tev arī gribas kāzas un šķiet nepareizi, ka esat neprecēti pēc tik ilga kopā būšanas laika, tev ir tiesības viņam pajautāt par viņa nākotnes plāniem, vai tajos ietilpst precēšanās ar tevi. Jo, pirmkārt, varbūt viņš domā "priekš kam?", otrkārt, varbūt viņam nekad nav ienācis prātā, ka tev arī gribas būt precētai, treškārt, padomā par to, kas notiks, ka šķirsieties- kā mantu sadalīsiet, ceturtkārt- viņš ir pietiekoši nobriedis- 35 gadi- lai saprastu, vai viņam esi vai neesi tā īstā, vienīgā, ko ņemt par sievu. Citādi tā paies vēl 7 gadi, piedzims bērni, un joprojām viņam būsi draudzene un tev dziļi sirdī kremtīs ikreiz, kad dzirdēsi kādu lietojam vārdus- vīrs/sieva.

Eh ka es jus saprotu,man tas pats,kopa jau sen,pat bildinata beidzot esmu,bet kaut ka ar domu par pasam kaazaam vins nesteidzas un tik saka,ka gan jau paspesim.Ari tas,ka pedejos paris gadus 90% draudzenes pazinoja par mazuljiem,dazas jau pat par otrajiem,bet es saja sakara tikai smaidu un saku,ka prieks par vinjam un ta ari ir,bet iekseji ir skumji,jo ari pasai to visu gribas.Un saprotu cik gruti ir 35 gadus virieti,ar kuru kopa buts vairakus gadus,saukt par draugu,jo manejam ir 30 un sen neuzskatu vinju ka par draugu,bet ko daudz tuvaku. Atliek tikai si visa sakara piebilst,ka acimredzot katram savs laiks. P.S.sorry,ka bez garumzimem sodien

chanely
Es dzirdēju citu versiju. Dzīvo dzīvo, iestājas rutīna, apnikums, apdziest jūtas, un tad gribēdami piešaut dzirksti attiecībām, apprecas. Nu, protams, ka kāzas neko nemaina divu cilvēku attiecībās- kādas problēmas bija, tādas ir. Paiet brīdis un abi izdomā šķirties. Tad kāds pārgudrs vecpuisis noskatās un izdara savu ģeniālo secinājumu- kāzas visu tikai sabojā, tāpēc labāk neprecēties :-D

Es vel vakar savam viram teicu-atceries ,kads bija musu sakums?!Vins pasmaidija un atbildeja -ja ta laikam ir ,tas sakums ,kad viens otram grib pec iespejas vairak iepatikties ir visbriniskigakais laiks visas attiecibas! (l)
Es laikam piederu pie tam sievietem ,kura ta isti nespej but gimenes cilveks, ar visu est taisisanu utt.Man vienmer ir gribejies to brivibu,to tiksanos prieku pec kadam netiksanas dienam,tos ranndinus ! (l)