Mēģināšu ļoti īsi aprakstīt, tik ceru, ka sapratīsiet!
Sarakstamies, viss ideāli (tā saka viņš), briest randiņš, atsaka jo pēkšņi "kādas intereses" nesakrītot. Pēc dažām dienām pasaka, ka tā bijusi atruna, tomēr grib satikties. Satiekamies, buča atbraucot, buča aizbraucot, pastaigājam, pasēžam (cik nu 3 stundās var atļauties, atraksta ka bija vērts atbraukt + daži komplimenti un nākamā vēstulē, ja tev kādreiz Rīgā nav kompānija vai nav ko darīt droši raksti. Cik saprotu Tev tā bieži gadās! Un viss :-| Cmoon... es vai nesapratu viņa mērķi? Protams lepnums daudz ko neļauj un nepieļauj bet gribas zināt, kas notika.
Vispār ir tā interesanti, ja saraksties ar cilvēku jūti ka viņš ir interesants, abi ar vienādiem dzīvesveidiem, domāšanu bet viņš laikam gaida kādu, kas viņu "paņems". karoč neko nesaprotu :-D