Bērni , bērni...

Tev vēl bērns neēd gaļu!! :-D

TeikaSpolīte,

nu es arī esmu jaunā māmiņa, bet es visas māmiņu lietas runāju ar citām mammām, pārējos cilvēkus cenšos neapgrūtināt, ja nu vienīgi kāds man speciāli kaut ko pajautā, jo saprotu, ka tas visiem nav interesanti.
Nu tā reakcija droši vien ir tāda, tāpēc ka bērna aprūpē tiek ielikts ļoti daudz pūļu, laulībā tomēr nopūlas abi divi :-D .

Statistika no manas ģimenes un paziņu loka.Neviens tēvs ar sava bērna māti kopā nepalika.

Vāji tēva instinkti :-D

:-D Tev nu gan ir liela ģimene un paziņu loks, ja tie ir 99% no visas sabiedrības. :-D


Manā ģimenē un paziņu lokā atkal visi ir palikuši ar savām ģimenēm.

Ja nopietni, tad man jau liekas, ka daudz svarīgāk par to, lai abi divi par katru cenu paliktu kopā, ir tas, lai abi turpinātu rūpēties par bērnu arī pēc šķiršanās.

Es ar tiem 99% domāju tieši savu paziņu,darba kolēģu,klasesbiedru un ģimenes loku.Kas kopā varētu sastādīt ap 50 pāriem,kuri pamanījās apbērnoties vai nu tāpēc,ka gadījās vai tāpēc,ka vīrietis uzstāja,ka grib bērnu.Tieši tā pat kā mans tēvs.Mamma 17 gados palika stāvoklī,viņš uzstāja,lai abortu netaisa,pēc 2 gadiem jau bija sagājis kopā ar citu un vienīgais veids kā no viņa piespiest palīdzēt materiāli bija caur tiesu.Tas pats ar manu mammu un pusmāsas tēvu,tikai tas cūka vel pamanījās viņu grūtniecības laikā krāpt.

Un kas attiecas uz to,ja vīrietis saka,ka vainu bērns vai šķiramies,tad šķiramies.Kopā tāpat neviens mūžīgi nepaliek un vīrieša dēļ es sevi mocīt neietu.Bērni ir jādzemdē sevis,ne vīrieša dēļ.Mans draugs jau pašā attiecību sākumā,pat pirmajā randiņā, tika informēts par manu nostāju šajā jautājumā.Viņš bērnus gribētu,nu nebūtu nekas pretī,bet neuzskata,ka tā ir kaut kāda prioritāte un to obligāti vajag.Rēķinās ar šo manu viedokli un viņam ir skaidrs,ka ja viņš grib bērnu viņš var pēc tā doties uz bērnu namu vai meklēt citu sievieti un no manis šķirties,jo no manis bērnu viņam nebūs un uz to var pat necerēt.šobrīd no savas idejas-3 bērni viņš ir nolaidīs līdz-es nezinu vai maz tādus vispār gribu un vai vajag,pārāk liela atbildība,negulētas naktis,pamperi,problēmas.Ja tomēr sagribēs,tad,lūdzu-es viņu neturu,lai iet un meklē kādu,kas dzemdēs,es atradīšu vīrieti,kurš bērnu negribēs.

"Kas kopā varētu sastādīt ap 50 pāriem,kuri pamanījās apbērnoties vai nu tāpēc,ka gadījās vai tāpēc,ka vīrietis uzstāja,ka grib bērnu."


Harmony, bet, ja abi ir kopīgi plānojuši bērnu? Manā paziņu lokā pārsvarā ir tieši šādi pāri un lielākā daļa no tiem joprojām ir kopā, manuprāt varbūt arī tāpēc, ka tas ir bijis kopīgi pieņemts lēmums.

Nu tad beidzot kāda ieminējās par tām psihajām mammām un bērnu visatļautību.

Pēdējā laika lielākais hits - pāris bija paņēmis zīdaini līdzi uz Okupācijas muzeju (!!!). Sīkais, protams, brēca kā aizkauts, un vecākiem nekādas problēmas nesagādāja nomainīt viņam pamperus turpat blakus muzeja ekspozīcijām.

Man patīk bērni, bet pati vēl noteikti negribu. Visvairāk man bail no tā, ka pēc bērna piedzimšanas es būšu uz tā paša viļņa, kur 90% citu jauno māmiņu - manas intereses aprobežosies ar purkšķiem un atraudziņām un es katru nedēļu draugos ievietošu jaunas "oriģinālas" bildes no mana bērna dzīves, kā piemēram, mazais Jurītis sēž vannā, mazā Jurīša pirmā zemenīte, mazais Jurītis zoodārzā utt.

Par tām bērnu bildēm draugos piekrītu. Nedomāju, ka tas ir vajadzīgs.

Daudz negatīvu komentāru. Bet man jau arī ne īpaši patīk sveši sīči. Savējos gan gribētu, bet ne tagad.

Man nepatīk, ka mātes un tēvi iedomājas, ka var braukt virsū, piemēram, par to, ka sunim uz ielas nav redz uzpurņa un viņu sīkas šmurgulis pats gan var līst pie suņa un tad gan sīko nesavāc. Tādās situācijās gribas kko tiešām uz*irst virsū! (e)

Tas arī fakts-jaunie vecāki ir vienkārši neciešami un nereti izaicina likteni.Nesen atstāju savu suni pie veikala(apsargs mūs zin tāpēc nebaidos,ka nozags)knapi esmu nogājusi nost,kad jau klāt pietešās sieviete ar 3 bērniem un saka,ka šito suni drīkst glaudīt,viņa atļaujot.Jei bogu!Ar kādam tiesībām viņa atļauj skarties klāt svešam sunim?Un pēc tam visur raksta,ka suņi sakož.
Vēl ir gadījies,ka man pieskrien klāt mazs bērnelis un iesper sunim.Māte pat neatvainojas un nesteidzas bērnu savākt

Harm - Kaadas auzdinasanas metodes izvelas vecaaki, taa ir vinu atbildiba.

Mēs plānojam bērniņu tuvākajos 2 gados. Tagad ir situācija, ka ja būtu, tikai priecātos, ir reizes bijušas bez izsargāšanās, bet nu tā arī dzīvojam bez bērniem. Dzeru arī vitamīnus, lai ir ok, ja nu tomēr sanāk, bet tā, ka tagad būtu baigais pašmērķis un pa gultu "auglīgajās" dienās ņemamies kā truši, tā nav.
Late man arī nav nemaz tik daudz to gadu - 22. Bet attiecības ir pietiekoši ilgstošas un vīrietis ir tuvāk 30, tad nu plānojam tādas lietas. Jo man liekas, ka egoists var būt tikai pret sevi, šajā gadījumā, jo bērns sniedz tik daudz prieka, mīlestības un piepildījuma, ka to sev liedzot tu esi egoists tikai pret sevi.

Cita lieta ir finansiālais aspekts, kad dzīvo pie vecākiem, vienā istabiņā un nav stabils darbs un tādas lietas...

O, šī diskusija joprojām ir!

Bet nu turpinot - tagad tiešām ir tāda visatļautība bērniem! tik neaudzināti un izlaisti! pat nekaunīgi un bieži vie ļauni - pret vienaudžiem, pret vecākiem, svešiem un dzīvniekiem! :-O vnk vājprāts! :-O pret tādiem gan nejūtu nekādas siltas jūtas... baidos, ka pati neizaudzinu tādu monstru. bet ceru, pietiks saprāta.

Ja nepatik, kaadi tie beerni ir, luudzu, varat pasas auzdinat - varbut jums labak izdosies.

Man - kad man būs, tad arī audzināšu, un jā, ceru, ka labāk.
Man nav pieņemama situācija, ka bērns mierīgi var klapēt mammu, apsaukāt un vēl vāļāties pa grīdu veikalā kliedzot utt. Tagad tā ir norma. Varbūt mums ir atšķirīgi uzskati par audzināšanas normām un cilvēku īpašībām...nezinu.
Jā, tagad tie bērni ir labāki tādā ziņā, ka droši, atvēri un brīvi, bet nu.. ir daudz arī mīnusu.

priori - ja beerns taads chiikstiigs, tad vajag pieiet pie vina un parunaat.

Tur jau tā lieta, ka vecāki tagad ļoti maz pievērš uzmanību saviem bērniem, tad nu nāk laukā visādi brīnumi. Ir tādi, kas vairākos darbos strādā, lai savilktu galus kopā, tad saprotu cilvēciski, bet ir tādi, kam vnk liekas tas bērns besī (no dzīvē redzētā) vai ir vienalga, ko dara un tad ir tie "mazie eņģelīši", kas jau kļuvuši par monstriņiem, bet vecāki to neredz.

Tas,ka bērni ir izlaisti un neaudzināti ir tikai un vienīgi vecāku vaina! Bet piekrītu tam,ka pēdējā laikā daudzi bērni ir mežoņi. Tādēļ ka bērns ir jāaudzina un ar viņu ir jānodarbojas,nevis jāatstāj auklītem un jāļauj visu darīt,tikai, lai vecākiem būtu miers...
Harmony, man tiešām žēl,ka tev apkārt nav prakstiski neviena laimīga ģimene, nav brīnums,ka tev ir tāds skatījums uz dzīvi...bet tici man, tie 50 pāri no tava paziņu loka nav vērā ņemama statistika,diemžēl...