Sveikas, šobrīd ir tā, ka šķiet, ka ļaunāk nevar būt. vismaz priekš manis. vēlāk noteikti domāšu savādāk. bik atpakaļ rakstīju, ka sagājos tā kā ar vienu čali, kurš man kaut kādā mistiskā veidā "izpatika" un sanāca ieskatīties viņa draugā, kuram arī ir simpātijas pret mani. galvenais, ka nekas pārāk nopietns ar to pirmo nebija, bet viņš manī pamatīgi iemīlējās. sapratu, ka nebūs iespējams iespējams palikt kopā ar šo pirmo, ja man tik ļoti ir iepaticies vinja draugs. tā nu pārtraucu visu.
taču sekas ir briesmīgas. es jūtos vnk šausmīgi, viņš uz manu vēstuli beidzot atbildēja un tam visam cauri jūtams liels naids, milzīgs daudzums negatīvas emocijas, tāda sajūta, ka tās mani smacē. pirmīt izlasot viņa vēstuli, gribēju raudāt, bet nevarēju, šķita, ka trūkst gaisa. (t) visu laiku domāju par to, kā varētu būt, cik ļoti laimīga es varētu būt, jo viņš ir lielisks, taču es esmu muļķe, kuras idiotiskā sirds, protams, nevar pieņemt, ka man varētu būt normālas mīlošas attiecības.
tai pat laikā mana sirds plīst vai pušu no tā, cik ļoti man gribas to otro, tai pat laikā saprotot, ka tas nekad nebūs iespējams.
ar prātu es vēlos atgriezties pie pirmā, kurš mani dievina, kurš ir vienkārši lielisks, taču es nespētu būt kopā ar viņu, jo visu laiku kkur blakus būs viņa draugs.
man tik ļoti gribas no šī visa aizbēgt, es vai mirstu no domām par šo situāciju un neziņu, kā to atrisināt. ļoti sen neesmu jutusies tik slikti, nespēju nedomāt ar to, cik ļoti esmu sāpinājusi sev mīļu cilvēku, pret kuru, no visas sirds gribēdama, nespēju just to, ko jūtu kaut vai pret viņa draugu. :(
arvien vairāk man šķiet, ka attiecības vnk nav priekš manis, ar mani vienmēr būs kādas problēmas, tā ir kā apsēstība. nezinu, kā no šī visa aizbēgt...
ko vēlos no Jums? nezinu, varbūt kādu mierinošu vārdu, jo negatīvā manā dzīvē vnk ir par daudz... :-/
1592
