ļaunākais kas var dzīvē būt.

manam tētim arī bija vēzis.ārsts teica,ka viņam atlicis pus gads ko dzīvot,bet pateicoties vienam brīnumlīdzeklim,viņš nodzīvoja vēl 4-5 gadus.

katram ir savs laiks,kad aiziet..

un kads tas bij brinumlīdzeklis ja driksti atklaat?

www.transferfaktors.lv

Arī manam tētim atklāja vēzi. Teica, ka nodzīvos pusgadu, bet nodzīvoja gadu. Mēģini pavadīt ar viņu daudz vairāk laika, izdarīt to, ko neesat agrāk darījuši. Ir traki un vistrakāk ir redzēt, kā cilvēks mocās pēdējās dienas.
Bāc, tik skumīgi palika, to visu atcerēties. :%27-(

tas jau ir pats stulbākais kad apzinies to kad kuru katru bridi jamirst un kad slimība ņem un grauž no iekšas..
gads jau sākas slikti bet nedomaju kad ies tik slikti. :%27-(

Tētis pirms , nu jau gada, nomira no vēža....kopš atklāja viņš nodzīvoja pāris mēnešus. Dzīvoja kamēr sirds turēja... :%27-(

Manam arī bija vēzis. Aizgāja aizsaulē trīs mēnešus pēc tam, kad slimību atklāja. Es vēl salīdzinoši maza (9g.) biju, bet bija tiešām drausmīgi redzēt viņu jo dienas, jo vārgāku :'-(
Ieteikt laikam neko nevaru, pašai asaras acīs, kad padomāju, kā bija - kad nesapratu, ko viņš man jautā, jo viņam īsti spēka nebija parunāt :'-(

Manam opim bija vēzis. Viņam Anglijā veica ļoti daudz ķīmijterapijas. Vēzis pazuda. Pēc pāris mēnešiem atkal visas šūnas uzdarbojās. Viņš nodzīvoja 2 -2,5 gadus ar vēzi.
Galvenais, esi kāt, blakus un pavadi daudz laika :)

Laikam jau nepalīdzēs Tev tie jūtu līdzi, taču tas tiešām ir skumji. Padari viņam šīs dienas visskaistākās! Pacenties.
Mēs jau nekad nenovērtējam tuvākos,kad viņi ir veseli, tādēļ vismaz šajās dienās dari visu, VISU,lai tētis saprastu, cik nozīmīgs viņš visiem ir!

Mana mamma arī nomira no vēža pagājušajā gadā, tā kā ļoti labi saprotu, kā tu tagad jūties :(

Pats galvenais tiešām ir pavadīt ar savu tēti, cik daudz laika iespējams, un vienkārši esi viņam līdzās. To viņš noteikti novērtēs, un tādā veidā parādisi, cik ļoti viņš tev ir dārgs!

Arī manai mammai pavisam nesen atklāja vēzi. Tas ir tik briesmīgi, nemitīgi jautāju sev, kāpēc tas notiek tieši ar viņu??? Turies, Zebiekstinjaa! Tu savās bēdās neesi viena!

Tas tiešām ir ļaunākais un nežēlīgākais, kas vien var dzīvē būt. Mana ģimene šīm bēdām izgāja cauri pagājušā gadā. Es vēljoprojām nespēju aptvert notikušo likteņa scenāriju un tā pa īstam sasaistīt ar realitāti. Grūti par to runāt un zemapziņa nevēlas atcerēties.

Mans tetis nomira ar vezi :-( .Vira pirma sieva mira ar vezi!Ko es ieteiktu saja grutaja bridi?Neizradit slimniekam to,ka vinam maz atlicis uttSlimnieks biezi zin,ka maz atlicis,bet parasti tiesi veza slimnieki ir tie saucamie "cinitaji"-vel pedeja momenta cinas ar savu slimibu!Loti gruts moments radiniekiem! (s)
Slimnieks aiziet,bet palicejiem ilgi vel atmina ,ka bija ... (t) Izturibu!Galvenais lielu pacietibu,sapratni!Es tik daudz pedeja laika darba esmu saskarusies ar siem momentiem-pat tad ,ja cilveks vecs,pavisam slims-man tas ir tikai pacients-radiniekiem mamma,vecmamina...!Gruti! |-)

:-|
jūtu līdzi...

lūdzies, tici, un iespējams notiks brīnums

Mans vectēvs nomira, jo viņam bija vēzis. Līdz pēdējam savas apziņas brīdim viņš domāja, ka izveseļosies un nezināja, kāda ir viņa patiesā diagnoze. Mamma ar vecmammu viņam deva dažādas zāles un ieskaidroja, ka pavisam drīz viss būs kārtībā. Un viņš katru rītu priecīgi cēlās, dzēra savas zāles un dzīvoja kā parasti, ne par ko neuztraucoties un negaidot nāvi.
Iesaku vienkārši atlikušo laiku pavadīt maksimāli kopā ar tēvu un dot iespēju viņam šo laiku nodzīvot pēc iespējas labāk.

Vispar latviesiem esot raksturiga mirstiba ar veezi.

šausmas, lasu, un man zosāda pilnīgi uzmetas, cik gan daudzas no jums ir izgājušas tam cauri... nenovēlu to nevienam un, lai Dievs, ja vien tāds tur augšā ir, pasargā jūs un mani no tādas traģēdijas turpmāk.

Kāpēc tieši ar vēzi ir vislielākā mirstība?
Un kāpēc tā ir visizplatītākā "slimība"?

Nezinu, varbut kancerogena vide + iedzimtiba.

jūtu līdzi...
man pirms diviem gadiem nomira mamma, no pavisam citas slimības, kura it kā nebija nekāda traka un bija nepieciešama tikai viena neliela operācija... bet tad sākās komplikācijas. tas viss bija tik negaidīti un tik pēkšņi, ka es pat nepaspēju pateikt viņai, cik ļoti mīlu viņu un cik ļoti esmu pateicīga par visu, ko viņa manā labā ir izdarījusi.

Centies pavadīt ar tēvu pēc iespējas vairāk laika, lai viņš redz, cik daudz viņš Tev nozīmē...
Turies!