Domas par bijušo...

un, kas no tā mainīsies, ja satiksies ar viņu un iedzersi tēju kopā?

varbut kljus vel sapigak, ka vinja atkal pateiks ka nekadas attiecibas negrib ar tevi

ir ieteikums - klausit savai sirdbalsij, taa pateiks tev, kaa rikoties :)

labāk neskatīties pagātne, bet tikai uz priekšu. iespējams, ka no satikšanās kļūs vēl sāpīgāk.

Ja Tev no tā paliks vieglāk, tad raksti ;)
Manuprāt, labāk nožēlot izdarīto, nekā neizdarīto :)

Tur jau tā lieta - nezinu vai kas mainīsies. Viendien biju nolēmis rakstīt, bet sabijos. Ja atteiktu, tad tiešām pagātnē vairs neskatītos, bet par muļķi arī negribas palikt...

Saņemies!
Tad jau labāk aplauzties otrreiz nekā dzīvot ar domu kā būtu bijis, ja būtu bijis! ;-)

Tas atkarīgs no iemesla,kāpēc izšķīrāties?, tad var domāt,riskēt vai nē.

Ja meitene nav iepriekš izrādījusi kaut mazāko interesei vai iniciativu, tici man - nav vērts! Tas vnk ir jāpārdzīvo un jāizsāp, lai cik grūti nebūtu. satikt viņu vēlies tikai un vienīgi, jo vēl lolo siltas jūtas un ceri, ka varbūt kkas sanāks vēlreiz.
Varbūt viņai ir puisis un drīz precēties taisās?
Un ja viņa pati no Tevis aizgāja un ne reizi nav 'uzradusies', tur nekā nav no viņas puses - to es tev skau no pieredzes (pati 2x esmu izbeigusi att.pirmā).

Ja gribi, tad uzraksti un uzaicini!kas zin? stulbi ir domāt, ka gribi kaut ko izdarīt, bet nedarīt!!! ;-)

*saku

"Ja meitene nav iepriekš izrādījusi kaut mazāko interesei vai iniciativu, tici man - nav vērts! "

Pilnīgas muļķības!mans gadījums tam ir pierādījums!meitene varbūt neko neizrāda, jo domā, ka puisim ir vienalga!

Bet, protams, ka uzraksti! Ja nu viņa arī tapat lepnā vientulība sēž un atceras par Tevi? You never know! Tapat miera nebūs un domāsi - kā būtu, ja būtu..

Nu ja atšūs, tad atšūs - varēsi dzīvot tālāk, zinot, ka darīji visu.

Nu noteikti ir arī tā, bet kā minēju, rakstu to no savas pieredzes.

priori, tieši par to biju iedomājies, ka viņa visā šajā laikā nav man ne zvanijusi ne rakstijusi. apsveica mani tik jubilejās caur draugiem-šad tad apskatās jaunās galerijas un profilu. tas arī viss.
Tiešām ceru, ka kautkas varētu sanākt atkal. Pa šo laiku esmu pat ļoti mainijies uz labo pusi. vismaz man tā liekas. agrāk vienkārši biju muļķis.
Draugs ar manuprāt viņai nav.

Esmu ritīgs zaķpastala-vienmēr esmu baidijies, ka kāda man atteiks.

Uzraksti viņai! :) Nenožēlosi :)

Būtībā jau man jāpiekrīt arī pārējām meitenēm, jo ja nepamēģināsi, nezināsi! Es arī vienu savu bijušo dikti gribēju atpakaļ. sāku vnk ar vēstuli dr.lv no sērijas kā iet bla bla. kko sarakstījāmies, bet nopratu, ka viņš neko nevēlas, ir attiecības utt. UN tajā dienā, kad man viņu vairs nevajadzēja, biju tikusi pāri un laimīga, tad viņš pēkšņi maita atvilkās! bet viņa vilciens jau bija aizgājis...
Un ko gan zaudēsi? nu ok, varbūt kripatiņu pašcieņas (ko noteikti atgūsi - sievietes pucējoties, vīrieši - hm..nezinu!), bet nu toties zināsi, ka tur āmen un viss un dzīvosi tālāk un satiksi citu (tici man!) :-)

Nu bet pamēģini!!!!es arī mokos jau pusgadu, bet neko neizrādu, es pat jubilejās neapsveicu, bet no laimes laikam sajuktu prātā, ja viņš uzrastos!Neko nevar zināt! ;-)

Bāc,un es jau bez maz sapriecājos,ka mans puisis te raksta :-) Bet,tad sapratu,ka nē,jo viņa nav draugos un nevienā citā sociālajā tīklā :-/ Un kā man stāstīja,tad arī viņš man baidās rakstīt,jo domā,ka atteikšu un nekas nesanāks,vnk tizli - bet,lai man iedotu viņa kontaktus,neviens man nedod :-| Nu ok,tas tāds sīkums!
Bet es tavā vietā 100% riskētu (l)

pievienojos Kattei. man tāda pati situācija :-/ :-)