kalusīt prātam vai sirdij?

Ups, klausīt :D

Es parasti klausu prātam ;)

atkarīgs no cikla :-D pirms mr, nedrīkst man uzticēt nopietnu lietu izlemšanu, visu uztveru saasināti, nervozi un emocionāli :-D

piekrītu kalenai :-D savukārt cikla vidū esmu nosvērta, loģiska, harmoniska- tad arī vislabāk lemt šādus jautājumus.

pārāk svarīga lieta, domāju jau mēnesi, bet tāpat šaubos.. Biju jau izlēmusi un pēķšņi vienā domā kā sitiens pa galvu ka jādara otrādāk..
Bet laikam palikšu pie tā, ka jāklausa sirdij..

es parasti tādās reizēs pieņemu to lēmumu kas ienāca prātā pirmais, jo tas šķiet vispareizākais..kā sāku par to domāt un lauzīt galvu nonstopā, tā saputrojos vel vairāk un nākošie lēmumi jau vairs nav tik pareizi jeb loģiski utt.

manu prātu šobrīd nodarbina tieši tāds pats jautājums! (t)

priekšnojautā klausos......

Brizos ,kad man ir loti svarigi ,ka izlemt, pedejos gados neprasu citiem padomu,jo tad tiesam saku svarstities utt-nekas labs neiznak |-) !Man vislabak palidz kaut kas ,ko varetu apzimet ka intuicija.Pedeja bridi izlemju ,ka rikoties!Kaut kas iekseji saka,ka vajag domat vairak ar pratu...! :-)

Atceros, kura doma man ienāca prātā pirmā, esmu pārliecinājusies, ka pirmā doma ir pareizākā. Arī nojautai uzticos.

Reizēm šādos brīžos palīdz monētas mešana. :)
Nav tik svarīgi kas uzkritīs, bet tajās sekundes simtdaļās, kamēr monēta krīt, parasti ienāk prātā doma, ko Tu gribētu, lai uzkrīt.

Laikam jau sirdij.

Es parasti klausu sirdij.

Svariigaas lietaas.... ar praatu.
Kad taa pirmaa uhh un ahh emocija noplakusi peec laika noplakusi, biezi izraadas, ka sirds bijusi maaniiga.

pff... (s) sorry, ka tik nesakariigi uzrakstiiju.

Kaut kur senāk lasīju, vai kāds teica, neatceros.
met monētu. Zinu, ka tas nav gudri, ja jāizlemj nopietna lieta, BET, kad monēta būs gaisā, tad zināsi, ko tu gribi, kas lai uzkrīt. Tam tad arī klausi.

Karinjo-tiesi ta !Es ari ar to sirdi metajos pa labi ,un kreisi - beigas sapratu,ka vajadzeja tomer padomat ar pratu!Tas nenozime ,ka vajag ,piemeram preceties ar bagatnieku uzreiz(bez sirds),bet tas tomer nozime,ka vajag ta mazliet tomer nogaidit- ne ta skriet ,un pec tam tomer atklajas tik daudz parsteigumu...!Iedomajos sevi-nav ta ,ka nozeloju savu laulibu 100%-tomer varu teikt,ja Dievs man butu iedevis pratu toreiz-nezin vai so soli atkartotu! |-)
Gribetu vairak paturet sis attiecibas "open" varianta! :-)

Man laikam patiesībā nav bijuši tādi notikumi, kur svarīgi būtu paļauties uz prātu, nevis jūtām.
Būtībā visur un vienmēr klausu sirdij. Nu, jā, esmu lielā sapņotāja. :-D

Jāklausa intuīcijai! Mums, sievietēm, tā ir pastiprināta un ļoti bieži sevi esmu pieķērusi pie tā, ka pareizos lēmumus esmu izdarījusi tieši klausot intuīcijai.

Es vel sapnoju talak,bet reala dzive kadreiz tos sapnus "nogriez", un tad ir gruti attapties! :-P Laikam jau vajadzigi abi,lai cilveks butu apmierinats,laimigs sava dzive! :-)