sorry, bet nezinu, kas tai būšanai stāvoklī ir tik šausmīgs, ka vīrietim jābūt blakus visu laiku? īpaši, ja dzīvo ar vecākiem, kas visu laiku ir tuvumā, ja kas, izsauks ārstu, ēst gan jau arī uztaisīs, un pārējais, cik saprotu, Tev īpasi nav jādara.
Nedomāju, ka vīrietis grib tikai aizšmaukt no atbildības, bet vairāk domā par finansiālo pusi! lai brauc,priecājies, es tā darītu- jo mūsdienās naudiņa ir vajadzīga, pat ja dzīvo laukos, kur ir sava paika, tāpat - kaut neparedzētiem gadījumiem,-ja nu mazais saslimst, mazums taču! un galvu augšā, priecājies par to, kas ir, nevis sūdzies par to, kā nav! vai tik tu neesi no tām, kas grib vīrieti piespiest arī piedalīties dzemdībās, lai gan viņš ir paniski no tā baidās? :-)
P.S. un es neesmu no tām,kas tikai māk gudri d****,- es pati vēl nesen biju stāvoklī, un es tiešām nesaprotu par ko tu gaudies! un es neteikšu, ka man un mums bija super viegli, tieši sanāca abiem ar vīrieti dzīvi sākt pilnīgi no nulles, pat zobubirsti vajadzēja pirkt, un kur dzīvot,protams, arī vajadzēja atrast, vēl bija simtiem problēmu, ar ko tajā laikā vajadzēja tikt galā.(nelielos,bet nedomāju, ka lielai daļai grūtnieču ir bijusi kaut neliela daļiņa no tā visa!) Bet es nezināju pat tobrīd, kas ir stress, kas ir nervu zāģēšana vīrietim,kas ir histērijas un raudāšana, un dusmas! es biju priecīga un laimīga, jo gaidīju mazo, tai pat laikā līdz pēdējam strādāju, gāju uz kursiem, darīju mājas darbus un kārtoju sadzīves lietas, risināju problēmas...un vīrietim vienmēr bija patīkami nākt mājās. manējais ar taisījās uz ārzemēm, bet neaizbrauca citu iemeslu dēļ, un man nekas nebija pretī.
lai Tev jauks gaidīšanas laiks, un ļaujies starot, jo problēmas ir visiem :))
243
