DIVORCE.

un vel-cilveks, kurs vislaik iespringst, ka tik otrs ne tur skatas, ne tur iet, jo ja nu nokrapt var...tas liecina, ka vins pats krapis ir. t.i negrib, lai ar vinu ta kads apejas, tapec baidas.

Hārpere,sveika, arī mana pieredze ir dikti līdzīga Tavai, godīgi sakot- joprojām esmu šķiršanās posmā. Gandrīz apskaužu tās meitenes,kuras var tā vnk ņemt un nogriezt kā ar nazi attiecības, man nesanāk. Es Tev varu ieteikt paciesties. Vnk paciesties un neko nedarīt.Paliec ,kur esi (ja vēl neesi atpakaļ aizgājusi pie viņa) un skaties,kas notiks tālāk. Arī mēs dzīvojam šķirti..jau vairākus mēnešus, neizskatās,ka jebkad kas varētu mainīties. Es nespēju ignorēt viņu pēc aiziešanas prom, vēl nesen mēdzam tikties reizi pa reizei..un zini,ko es novēroju ,skatoties uz viņu dažādās situacijās no malas? - to,ka viņš tak pat nedomā ko mainīt.savā dzīvē..un nopriecājos,ka neesmu aizgajusi atpakaļ...kaut gan puse sirds jau grib, vnk pietruxt viņa..viņš ir idēls partneris..vsmz man..par kādiem 60%....bet nevar ignorēt atlikušos,kas kā darva sabojā medu...nu ko - drīz mums būs otrā laulības
gadadiena...ko sagaidīsim atsevišķi..notikušais sāp katru mīļu dienu...atmiņas nepazūd un rētas tik ātri nesadzīst, bet - ar laiku sdadzīs, ja atgriezīsies pie viņa ellē - nekad nesadzīs...

Ja vins iet, pati ari vari iet tuset - kas to liedz?

Man šķiet, ka ja tā baigi sola, tad toč nemainīsies. Ja jau tu aizgāji, tad vadzis bija pilns. Neskrien atpakaļ.

Jā piekrītu, ka "pa lielam" cilvēki nemainās... bet tajā pašā laikā ir taču tā, ka brīdī kad kaut ko zaudējam, saprotam, cik ļoti to mīlam un ka nepietiekami to novertējām, var būt tā jūtās tavs puisis... Zin kā, nepamēģināsi nekad arī neuzzināsi. Tas jāmēģina pašai sajust :)