Sveikas šajā vēlajā stundā :-)
Gan jau, ka šāda tēma ir bijusi, tāpēc sorry, ja kādai tas kaitina, ka atkal tāda tēma :-D
Šodien atkal nācās ar to saskarties, tāpēc izdomāju, ka jāiemet šeit diskusija. :-)
Tātad, kā jau diskusijas virsrakstā var noprast (cerams :-D) , vēlējos pajautāt, vai šeit ir daudz tādu meiteņu, kuras ikdienā notur par daudz jaunākām nekā esat? Un kā Jūs to vērtējat - pozitīvi, priecājoties par to un uztverot kā kompilmentu; vienaldzīgi; vai gluži pretēji - bēdājaties, ka izskatāties jaunākas un pat dusmojaties?
Es jau esmu apradusi ar to, ka izskatos daudz jaunāka nekā esmu. uztveru to kā kuru reizi, brīžam jau laicīgi , iepazīstoties ar jauniem cilvēkiem, pasaku,ka izskatos jaunāka nekā esmu, citreiz pasmejos līdzi, ka zinu, jā,izskatos jauna un tā, bet citreiz esmu par to pat tīri priecīga. īpaši tad, protams,ja ir vēl kāda tāda meitene, tad vismaz kas kopīgs. Protams,ka esmu aizdomājusies par to un citreiz kaitina,ka neizskatos atbilstoši saviem gadiem. Bet citreiz tā padomāju,ka ne vienmēr arī uzvedos atbilstoši savam vecumam, man patīk jokot, muļķoties un smieties, un tāpēc vēl slaiekot ar ārējo izskatu to kopā,nemaz nav brīnums,kanotur par jaunāku :-D Bet tas, protams, nenozīmē, ka nekad neuzvedos normāli, kad vajag,esmu nopietna,protams.
Tātad, kā ir ar Jums, meitenes, kā Jūs sadzīvojat ar to, ka izskatāties jaunākas par saviem gadiem? Vai savā ziņā vairāk ar to nelepojaties nekā pārdzīvojat? Jo no otras puses tas ir tik kolosāli, būt jaunai (l) :-D
Man 23, pārsvarā apkārtējie dod 17, 18, cits pat varbūt 16 :-| :-D bet pārsvarā 17, 18. Nu retos gadījumos vairāk, bet ļoooti retos :-D :-D