Šodien aizdomājos par karmu, likteni, par to kādi esam, kāda esmu es, kāda ir cilvēku attieksme pret mani. Un laikam mazliet atklāšos.
Pirms daudziem gadiem kad man bija 16, man bija ļoti labas draudzenes, mēs bijām 3, bet viss beidzās ar to, ka dēļ aprunāšanas un intrigām draudzība beidzās uz visiem laikiem, tā bija mana vislielākā sāpe ko esmu jutusi, tā nu kopš tā laika man nav bijusi neviena draudzene, tikai īslaicīga draudzība ar meitenēm, jo nespēju būt labs draugs, es eju un varu arī neatgriezties, esmu nevērīga, varu neapsveikt jubilejā, varu ignorēt. Es dzīvē vispār esmu kļuvusi noslēgta, bieži vien pašai sev nepatīku, sava rakstura, attieksmes dēļ, bieži izjūtu citu nepatīkamu attieksmi, tieši attieksmes ziņā esmu maksājusi ne tikai par savām kļūdām bet arī citu, ne tikai darbā, bet arī ārpus tā. Piemēram mana māte bija netaisna pret cilvēkiem vēlot lielu ļaunumu, un daļu šī ļaunuma izjutu uz sevi, kas mani ļoti sāpināja un ir izsitis mani no normāla stāvokļa, un ir cilvēki teikuši, kāpēc izturos tik slikti pret māti, bet es nespēju pret viņu labi izturēties jo viņa nebija taisnīga pret mani, tāpat pret māsu ir liels ļaunums, cilvēki viņai vēl slikta, ienīst un es to jūtu uz sevi, man tas ir ļoti grūti. Draugs arī ir teicis, ka viņam nepatīk reizēm tā enerģija kas nāk no manis, ka tā ir ļoti bēdīga, es domāju, ka varbūt esmu kaut ko sliktu darījusi iepriekšējā dzīvē, un kā vispār ko spēju novērst, mainīt? Es pat gribētu aiziet pie astrologa lai man pasaka kas ir noticis.
Es protams rakstot rēķinos, ka būs kritika, tāpēc droši varat neslēpt savu viedokli un būt absolūti patiesi rakstot .