Iespējams, ka tēma nav pareizajā sadaļā, bet lai būtu.
Šodien man uznāca pārdomas un arī dusmas uz sevi par to, ka vienmēr esmu bijusi bailīga, pareiza, kautrīga, ka tik kādam nenodarī ko sliktu. Secināju, ka no tā nekāds labums nav bijis, esmu turpat, kur pirms 5 gadiem, neko īpaši sasniegusi, sava bailīgā , nedroša rakstura dēļ. Savukārt skatoties uz citām,kuras ir nekaunīgas, bezbailīgas, tā teikt sievietes ar olām, pārņem balta skaudība, viņām ir viss, kas nav man (runa ir lielā mērā par materiālām lietām). Tieši ar savu nekaunīgo raksturu, bezbailību viņas ir to sasniegušas.....Jā, nav labi būt egoistei, izmantot citus, lai tiktu pie mērķa, bet būt ņuņņai un baidīties, ka viss nāk atpakaļ un sapņot, ka es dzīvošu kā tās, kurām "ir olas" ir apniscis.
Vārdu sakot, kādas esat jūs? Vai uzskatāt, ka "maitas" tomēr panāk daudz vairāk, nekā "mātes Marijas"??? :-|
59
