tāpēc, ka, kad es biju slimnīcā, viņu nelaida pie manis, jo nebija radinieks vai vīrs. Tā lūk. Ej un pierādi tām tantēm.
Jo, ja mūsu dzīvoklis ir uz puiša vārda, tad deklarējoties man tur vajadzēja viņa atļauju, jo redz neesmu viņa sieva vai radiniece. Utt, utjp. sarežģī visu, tā mūžīgas draudzenes loma, jo vienmēr kaut kas ir jāpierāda.
Vēl domāju, ka ja pārim gaidāms mazulis, es gribētu lai mēs būtu piem. Lapiņu ģimene nevis - Lapiņi un Ozoliņa.
man, protams, gribētos to balto kleitu un kāzu valsi, bet svarīgākas tomēr ir tās juridiskās lietas. Un ja piemēram, kopīgi pērkam lielākas lietas, tad diemžēl tomēr ir jādomā, par to, ka juridiski mēs vien otram nekas neesam, uz mūžu neko solījuši neesam, kas nu būs ja viņš aizies un to mašīnu savāks līdz. Esot laulībā tomēr ir drošāk. Nu tā kaut kā, ļoti materiālistiski :D