Vai arī tev ir gadījies totāli neveiksmīgs randiņš?

Notikums risinājās vairakus gadus atpakaļ...biju iepazinusies ar puisi ar interneta starpniecību, sarakstijamies apmēram menesi un pienaca laiks pirmajam randiņam...gan atklajusi par sevi biju vienīgi savu vārdu un vecumu...norunātajā dienā un laikā gaidiju vēstulīti, lai sarunātu tikšanās vietu ...vēstulītes nebija, puiša telefona nummuru nebiju paņēmusi...arī nakamaja dienā klusums- dusmīga kā pūķis izdzēsu savu anketu no iepazīšanās portāla...žēlojos draudzenem - kā tā var pie mūsdienu tehnoloģijam vai tiesām nevarēja uzrakstīt, ka plāni mainijušies...teicu, ka neveiksmīgāku randinju pat sadomat nevar - jo puisis vienkaarshi pazuud...
Pēc dažām dienam portālā draugiem.lv (kaa veelaak teica apskatijis tikai 738 manas vārda masas, lai mani atrastu) mani sagaidija vēstulīte no sava pazudušā puiša, ka cietis avārijā kājai vairāki lūzumi un labajai rokai pirksti lauzti...randiņš atlikās uz 1/2 gadu, jo bija vairaki meneši gultas režīms ljoti nopietna rehabilitācijas programma - slimnīcā tikties puisis atteicaas, bet sasuutija bildes ar sagjipseeto roku un kaaju...bijam kopā gadu, beigās tomēr izsķīrāmies - laikam jau nebija tomēr lemts...

Toreiz biju uz laiku apmetusies ārpus Latvijas un beidzot bijām norunājuši randiņu ar nesen draudzenes ballītē iepazīto puisi. Nolēmu, ka viņam ir jāredz viss tas labākais, ko es varu parādīt un, kā gan to izdarīt citādāk, ja ne ar visskaistākajām kurpēm, kuras ir atrodamas skapī. Tikai par nelaimi, kurpes bija pavisam jaunas un nebija līdz galam iestaigātas. Taču, es nolēmu, ka tas nekas, kādu laiciņu ar tām pastaigāt varēšu un, visticamāk, visu vakaru nosēdēsim kādā restorānā dzerot kafiju, vai ko tamlīdzīgu, un pļāpājot par dzīvi - tātad, kurpes būs tieši laikā!
Ar puisi satikāmies un izrādījās, ka viņš ir liels ekstrēmists un jau bija iegādājies biļetes uz netālu esošo karuseļu parku.
Jau pēc otrās atrakcijas apmeklēšanas secināju, ka mani gaišie svārki ir netīri un kurpei tikko ir nolūzis papēdis. Toreiz šķita, ka puisim ir kauns par mani, jo es vairs nevarēju ne paiet, ne arī priecāties par apkārt notiekošo, kā arī, viņš jutās neērti par nepareizi izvēlēto pirmā randiņa vietu. Puisis ar viltotu smaidu sejā pavadīja mani uz mājām un tā arī vairs nekad nepiezvanīja. Labi, ka es atbraucu atpakaļ uz Latviju un man viņu vairs nekad nenācās redzēt. Bet ottreiz es tādu kļūdu vairs nepieļaušu, ka iešu uz randiņu ar visskaistāko puisi, nezinot uz kurieni un velkot mugurā visneērtākos apavus.

Ai! Cik tas patiesībā bija jau sen! .... bet joprojām atceroties nāk smiekli (kaut gan tad nemaz nenāca:D) Tātad... Vidusskolā, ja parreizi atceros 11. klasē, paralēlklasē sāka mācīties nu super skaists puisis, visas meitenes (arī es) jūsmojām par viņa acīm, matiem, augumu ... nu īsāk sakot - kā mums paveicies ar tādu skolas biedru. Protams, visas cerēja iepazīties ar viņu tuvāk!
Bet... jau pēc pāris kopīgām mācību stundām, uz randiņu viņš uzaicināja mani! Ah, es laimīgā!!!... domāju es un lielāka daļa manu klasesbiedreņu!:D... pucējos, gatavojos visu vakaru. Bijām sarunājuši tikties pie tuvējās kafeinīcas. pienāk tagad attiecīgais laiks, dodos uz satikšanos (tad dzīvoju kafeinīcai pretēja ielas pusē:D)... kavēju varbūt minūti (ja vispār jau kavēju)... atnāk sms no super fošā, skaistā puiša: "Kur Tu esi? Vai neieradīsies? Kāpēc mani tā pievīli?" .... uz sms neatbildēju, jo biju jau pie kafeinīcas. ... tik tad vēl nodomāju, ka puisis tikpat uztraukts kā es pirms mūsu pirmā randiņa.
Protams, kā tad!!!!! Iegājām kafejnīca... šis ieminējas, ka varētu ko pasūtīt:D... es izvēlējos augļu kokteili ar saldējumu... uz ko viņs man atbildēja: "droši vari pasūtīt ko vairāk, man naudas pietiks!"... un tai pat laikā graciozi atver maku, parādot, ka viņam tiešām naudas pietiks:D ... tad gan es sāku domāt, ka tā sms vakara sākumā varbūt nebija aiz uztraukuma:D...
... ja godīgi tie "pa lielam" bija vienīgie vārdi visa vakara gaitā, ko viņš man pateica... sēdēja un tik skatījās acīs! ... diezgan tizls un mulsinošs vakars sanāca... vispār nebija par ko runāt?.... atbildēja tikai uz maniem jautājumiem un viss....... Vēlāk viņš mani pavadīja līdz kāpņu telpai, kur atvadoties, sagrāba manu galvu,tā teikt - kā filmās, lai noskūpstītu (ārprāts, ja jūs zinātu kā es tagad par to vēl smejos:D) ... jā, un tad viņš mani "skūpstīja":D... šo vēl varētu pieskaitit pie maniem briesmīgākajiem skūpstiem... es šo skūpstu salīdzinu kā bučošanos ar zivi (gan jau, ka atceraties, kā vēl bērnudarzā mācīja - "kā saka zivtiņa?" ... un tad visi plāta bez skaņas muti)... ok, noskūpstīja un vienkārši aizgāja!
Jā, tads bija mans neveiksmīgākais randiņš!... bet, ja tas tā vien būtu beidzies... jau naktī sāka nākt no viņa sms ar tekstiem - "vai drīkstu Tevi saukt par savu mīlulīti?" uz ko atbildēju, varbūt tomēr nē!... nākamā sms: "tad saukšu Tevi par savu zaķīti! Buča" ... jēziņ!!! Man sāka palikt bail! Tāda veida sms nāca nākamas divas dienas. Histēriski zvani, kāpēc man bijis izslēgts telefons utt. ... nelīdzēja manas atbildes, ka varbūt nevajag pārspīlēt, tas ir mazliet par traku un, ka tā nevēlos, nekas nesanāks!!! ai, tiešām sāku no viņa arī skolā bēgt, slēpties:D... un bija tā pagājušas tikai 3 dienas! ... un jau atkal viņš zvanīja... šoreiz ar jautājumu:"Zaķīt, kāpēc Tu pret mani tā izturies? vai mūsu attiecības ir beigušās? Kāpēc?" ... atvainojos - kādas vēl attiecības??? ... tad ari pateicu (jau atkal) visu ko domāju ... pa skarbo!...
tā arī beidzās mūsu randiņš (attiecības)! kaut gan vēl pāris nedēļas jutu sekas - publiski rupji komentāri, ņirgāšanās no viņa puses utt.
Ai!

Šis atgadījums notika pirms kādiem 4iem gadiem. Biju atjaunojusi kontaktus ar vienreiz ļoti sen satiktu puisi un vinš mani uzaicināju uz randiņu. Piekritu lai redzētu kas būs..
Viņš bija ieplānojis mani aizvest uz augstas klases viesnīcas bāru.., varēsim pasēdēt mierīga gaisotnē, iepazīties tuvāk u.t.t
Ok. aizgājām, pasūtījām suši un beigu beigās arī vairākas sidra glāzes.
Musu vakars jau bija uz noslēguma toni.. sākām taisīties uz prom iešanu. Puisim vajadzēja samaksāt un vēl kautkam uzvanīt tādēļ viņš teica lai gaidu ārpusē pie ieejas.
Iziedama ārā aizsmēķēju cigareti un gaidīju kad mans kavalieris parādīsies... ilgi nebija jāgaida! Viņš uzreiz vēlējās iet prom, bet es vēlējos izpīpāt. Redzēju ka viņš ir nedaudz tramīgs un tad sapratu iemeslu...No bāra iznāca bārmene un jautāja vai esam samaksājuši par savu pasūtījumi. Es atbildēju ka jā...,uz ko bārmene norādija ka par pēdējām sidra glāzēm mēs noteikti nēsam samaksājuši... un tad es sapratu ka puisis nebija ne par ko samaksājis un vienkārši gribēja aizlaisties. Es atvainojs bārmeneiun iedevu viņai 5ls. un teicu lai atlikumu iznes ārā... viņa iegāja iekšā un mēs metāmies prom.
Lieki piebilst ka turpinājuma nebija... Tik neērti vēl nekad nebiju jutusies.., pat draudzenēm bija kauns stāstīt par tādu atgadījumu!