Vai arī tev ir gadījies totāli neveiksmīgs randiņš?

Neizdevies randins?! O ja,taja bridi es tik tiesam jutos, ka sliktak vairs nevar but!
Viena draudzene mani velejas iepazistinat ar sava jauna puisa draugu,kurs, mani veloties iepazit, pec redzetajam bildem, draudzenes albuma.Nodomaju,kapec gan nepameginat?!
Sarunajam,ka sagaidisim abus puisus un kopa dosimies un balli. Puisus sagaidijusas, gliti saposusas, bijam gatavas ballitei. Uz balli aizgajusi, nebija ilgi jagaida ,kad ar jauno pazinu palikam divata.Ta nu ballite riteja savu gaitu un ari glazites saka tuksoties.Tacu tempi kadas tas tuksojas vinam, man skita neaptverami.Lidz saku just ,ka vins jau ir gana iereibis un teicu ,lai mazliet piebremze. Uz ,ko vins man atcirta,ka vel nav neviena piedzimusi,kas diktetu ,cik daudz vinam vajag. Jutos mazliet aizskarta,jo galu gala ,vins tacu brauca ar merki ,lai mani iepazitu nevis atbaiditu. Par ,cik vins balle nevienu nepazina un redzeju kada stavokli vins izskatas,atstat vinu vienu-nevareju. Pierunaju vinu mazliet iziet svaiga gaisa, pastaigat.Kad bijam tikusi lidz gerbtuvem vinam peksni palika slikti un vins apvema man kurpes un sominu.Mana pacietiba bija gala un es diezgan skarbi liku noprast,ka nebiju iedomajusies,ka kads man var sagadat ,tik,totali izgazusos vakaru, kadu sagadaja vins man.Lieki piebilst,ka ta ari palika musu pirmais un pedejais randins.

Bija laiks,kad iepazīšanās bija populāra caur interneta portāliem. Tā nu tolaik manas draudzenes labi gribēdamas izveidoja man nezinot manu profilu un sāka sarakstīties.
Todien,kad vajadzēja tikties ar mr. nezināmo, draudzenes sarunāja,ka būs netālu no manīm un vēros visu notiekošo. Diemžēl, satiekot savu mr. nezināmo,izrādījās, ka viņš nav viņš, bet gan viņa. Izrādījās, ka manā profilā bija ielikts ķeksītis pie vīriešu dzimuma,bet nezināmā persona sevi nebija identificējusi. protams šoks bija liels, bet par spīti savai vilšanai ieguvu jauku interneta sarakstes draudzeni ar kuru laiku pa laikam pačatojām. Jāatzīst, ka mūsdienās ir jau vieglāk, ka uz tikšanos iet,ka ir redzēta vismaz bilde :D

Pats, pats neveiksmīgākais randiņš, kāds jebkad bijis ir 7 gadus atpakaļ - 16 gados. Tolaik aktuāls kļuva internets un iepazīšanās dažādās tērzēšanas istabās. Izņēmums arī nebija šī virtuālā iepazīšanas līdz norunājam, ka jāsatiekas. Puisis bija no Latgales - Rēzeknes puses. Tā kā es no Pierīgas, tad sarunājām satikties Rīgā. Biju izfantazējusies jauku pēcpusdienu, bet no manām iedomāma - čiks vien sanāca. Satiekoties uzreiz bija skaidrs, ka man viņš galīgi nepatīk un nesimpatizē - bija saģērbies trenniņbiksēs, kas man liekas atbaidoši. Domāju, nu nekas, laiku pavadīt jau vajadzētu, kā nekā viņš braucis tik tālu uz Rīgu, bet pats šokējošais brīdis tik tuvojās, kad sapratu, ka jāiet uzreiz prom. Kad pajautāju, kur dosimies, pirmais piedāvājums no viņa puses bija:"Aiziesim apskatīt Centrāltirgu!" Man noteikti no acīm varēja nolasīt to izbrīnu un šoku,kas tajā brīdi bija. Pieklājīgi centos atrunāties, ka Centrāltirgū jau galīgi nav ko redzēt, tā vietā sacīju, ka varam aiziet kur citur. Tā kā atbildi no puiša nesagaidīju un viņš uzstājīgi gribēja iet uz tirgu, tad sapratu, ka jāatvadās un jādodas prom. No tā laika izvairos gan aklajiem randiņiem, gan iepazīšanos internetā.
Protams, laiks ir pagājis un no tā visa tagad nāk smiekli, bet Centrāltirgus kā pirmā randiņa vieta man nekad nebija ienākusi prātā :)

Svētdienas man tagad ir īpaši mīļas dienas. Jo viss notika tieši svētdien. Tiku uzaicināta uz koncertu. Puisis zināja, kāda veida mūzika man patīk, interjers un atmosfēra. Viss bija īpaši pārdomāts līdz detaļām. Kā jau pienākās meitenēm ierados ar nelielu nokavēšanos, redzēju kā viņš nervozē. Pietika man uzsmaidīt, ka puisis atslāba un atvērās. Koncertā daudz runājām, dziedājām, koķetējām, smaids bija visa vakara rota, labākais aksesuārs. Pēc koncerta gājām malkot zaļo tēju ar citronu (jā, mums abiem garšo zaļā tēja ar citronu un bez cukura) uz manu mīļāku kafejnīcu. Kā redzam, līdz šim brīdim randiņu nevar nosaukt par neveiksmīgu, ja nebūtu viens BET. Uz to brīdi es nebiju brīva meitene. Un kas pats provokatīvākais, tajā pašā svētdienā bijām sarunājuši ar mīļoto satikties un pavadīt vakaru divatā, es gan pabrīdināju, ka apmeklēšu koncertu ar "paziņu" un tad jau pēc koncerta varam satikties. Tā arī bija domāts, taču vakars izvērtās tik patīkams, es biju ieinteresēta, apmaldījusies savās domās un jūtās, puisis patiesi mani aizrāva. Mans tā brīža mīļotajs zvanījās, rakstījās, es ignorēju, man patiesi bija vienalga, es neko nejūtu, neko nenožēloju un apzinājos kādas būs sekas. Tā nu mēs sēžam ar puisi kafejnīcā, nepārtraukti smaidam, smejamies, atklājam arvien vairāk interesantu faktu, nekad nebiju sastapusi tik līdzīgi domājošu cilvēku. Un te pēkšņi atkal zvans no mīļotā, es padevos un pacēlu klausuli. Viņš - "Kur esi?" Es - "Kafejnīcā" Viņš - "Kurā" Es - "Tu jau zini, manā mīļākājā". Viņš - "Es arī esmu turpat" Jūs nevarat iedomāties ko es jūtu tajā brīdī, man pirmo reizi palika bail, sirds sitās tā, it kā simtiem karavīru soļotu pa to, galvā skaņas, plaukstas svīst, acis dūmakainas. Ko lai dara? Es saņēmos un vinaldzīgi atbildēju "Malacis. Es tagad nevaru" un nometu klausuli. Pusim palūdzu mēteli un mēs gājām prom. Izstaigājām Vecrīgas ielas, vakars nenormāli silts, debesīs zvaigznes, apkārt skan džeza mūzika, pāris soļu tālāk skan 80.g. mūzika, vēl tālāk mūsdienu hīti. Profesionāli nodarbojos ar sporta dejām, puisis izrādās arī nesen izgājis kursus, tā uz ielas mēs metāmies deju virpulī, dejojām valsi, čaču, vīnes valsi, viss ir tik burvīgi, es pat nedomāju kā jūtās mans mīļotais, kurš redzēja kā es koķetēju ar citu, kā mēs smaidam, kā viņš man pogā ciet mēteli. Man bija vienalga, es biju tik laimīga ar citu!.. Es neturpināšu šo stāstu, jo atmiņas ir lieliskas. Bet, brīdī, kad mani piķēra es sajūtos kā kādā itāļu seriālā, tas noteikti nenotika ar mani, tas bija sapnis, BET..nē, viss tā arī notika. Es biju pieķerta