Vai arī tev ir gadījies totāli neveiksmīgs randiņš?

Tas bija aklais randiņš, ja nemaldos, tad vidusskolas laikā. Sarakstījāmies ar sms un viss likās cerīgi, norunājām satikties. Bijām no viena rajona, tāpēc tikšanās vieta bija pilsētas centrā. Pirmais iespaids bija graujošs, jauns vīrietis ar iztrūkstošiem zobiem, kā nopratu, no smēķēšanas ieraduma. Lai gan puisis, nu labi vīrietis bija gatavojies un atnāca uz tikšanos ar rozi, taču neko garlaicīgāku nebiju piedzīvojusi. Pastaigas vietā mēs nosēdējām autoostā runājot par mašīnām. Pareizāk, runāja viņš, bet es domāju, kā ātrāk aizlaisties prom. Ja viņš ve būtu pajautājis kaut ko par mani.. Bet runāja tikai par un ap sevi. Tas bija mans sliktākais piedzīvotais randiņš, tāpēc to tik labi atceros. Jā, vien, vienīgais mierinājums bija saņemtā roze..

Reiz, kad man vēl bija 16 gadu, kāds sens paziņa uzaicināja mani uz satikšanos. Sen nebijām tikušies, tāpēc bija daudz ko pārrunāt. Bet par šo satikšanos bija uzzinājušas arī viņa klasesbiedrenes, kuras nolēma mūs izsekot. Tā nu nolēmām aizbēgt no viņām un ātrumā paslēpāmies policijas ēkas pagalmā pie sētas durvīm. Tieši tobrīd no turienes nāca ārā divi policisti, kuri pajautāja, vai mēs tur pīpējam. Tagad var pasmieties, bet tobrīd smiekli nenāca, jo policisti piedraudēja sastādīt protokolu par nepilngadīgo smēķēšanu, pie tam vēl pie policijas ēkas. Ātri devāmies prom, bet puisis bija sanervozējies, un runāšanas vietā gandrīz kliedza. Man kļuva neērti, un es atvadījos, aizbildinoties, ka ir jau vēls.

Šis būs stāsts par vienu no maniem pirmajiem aklajiem randiņiem.
Kādus gadus atpakaļ, kad vēl aktīvi meklēju savu otru pusīti sociālajos tīklos, sāku sarakstīties ar visai jauku cilvēku. Tā kā esmu samērā gara meitene, tad viens no pirmajiem jautājumiem, protams, bija cik viņš ir garš. Pretī atsūtītie auguma centimetri lika no laimes starot - viņš bija garāks par mani. Turpinājām sarakstīties, taču nez kāpēc viņš negribēja man sūtīt savu foto. Tā kā tas vēl bija laikos, kad ne katram mājās bija savs dators īpaši arī neuzstāju..
Pienāca lielā diena - viņš mani aicināja uz randiņu. Lieki teikt, ka es taisījos un posos visu dienu :D
Nonākot sarunātajā vietā, reizē biju gan iepriecināta, gan vīlusies. Mani sagaidīja puisi, kas acīmredzami arī bija centies un posies, rokās turēja pušķi manu mīļāko puķu, taču... viņš bija vismaz 20cm īsāks!!!! Nu kādēļ gan tā ir jāmelo?!
Pavadījām jauku dienu staigājot pa mežu, bet otrās pusītes statusā nevēlējos viņu redzēt. Kopš tās reizes satiekos tikai ar puišiem, kuriem ir foto :)

Man nekad tā īsti nav veicies ar puišiem. Vienmēr es patīku kaut kādiem neveiksminiekiem, vai arī pati kaut ko sabojāju.
Tātad - randiņš. Iepazinos ar kādu puisi ballītē un man viņš tiešām iepatikās. Pēc pāris nedēļām viņš man pēkšņi uzrakstīja īsziņu. Sākām sarakstīties un viņš rakstīja ļoti jaukas lietas. Meitene to vien vēlas dzirdēt, ka viņa ir visskaistākā, visjaukākā un viņš neesot varējis aizmirst mani. Bet ir neliels bet - viņam bija draudzene. Kad viņš pašķīrās no savas draudzenes,viņš atbrauca pie manis ciemos. Nebijām sen tikušies un gribējās parunāt par visu, kas noticis.
Es dzīvoju stundas brauciena attālumā no viņa mājām, tāpēc pēc pāris aliņiem viņš braukt vairs nevarēja un bija jāpaliek pie manis.
Protams, ka bija neveiklie klusuma brīži, kad es biju tiešām gatava nošauties. Un arī tā īsti nesapratu vai man viņš vēl joprojām patika. Kad gājām gulēt, es sapratu, ka man viņš tiešām vairs tā nepatīk. Skūpstīties viņš nemāk. Koda tā, ka man likās, bez sejas palikšu. :D Un vēl tas, ka viņš visu laiku mēģināja ar mani pārgulēt. Tādu uzmākšanos es nevaru izturēt. Ja es puisim pasaku, ka negribu ar viņu pārgulēt un arī iemeslu pasaku, bet viņš tik un tā to ignorē, tad šis puisis nav meitenes cienīgs. Ir taču jābūt kaut kādai cieņai pret meiteni, viņas vēlmēm un uzskatiem.

Šis ir bijis visbriesmīgākais randiņš manā dzīvē. Par laimi viņš pēc kāda laika sagāja atkal kopā ar savu bijušo draudzeni un man vairs nav jāsaņem īsziņas un zvani no viņa.