Šodien pamodos, un visu laiku domāju, kas ir mīlestība? Kā var zināt, ka tiešām tā ir mīlestība, ko tu jūti pret otru, nevis pieradums, vai rozā brilles? ka to visu var atšķirt?
Sveikas. (Piedodiet, bet garumzimes un mikstinajumzimes nav pieejamas, un es meginaju iekopet, bet man paradijas, ka tas ari nav iespejams!)Ah, cik sen neesmu seit rakstijusi. Bet pienk laiks, ka viss kas ir sakrajies un vajag uzrakstit blogu, kaut vai pasai prieks sevis.
Bērnībā viņa man lasīja pasaku. Vienmēr vienu un to pašu. Es zināju to no galvas un neļāvu mainīt vārdus vietām. Vēl viņa mani vienmēr pamodināja, kad biju kārtējo reizi naktī izkritusi no gultas. Viņa zināja, kas man garšo, un ļāva pievākt to olas dzeltenumu.
Tas notika jau 2.6 gadus atpakaļ,kad vel nebiju atradusi pati sevi...Sen gribēju to uzrakstīt,jo tajā bija kas īpašs...stāsts nepavisam nebaidzas,tas ir tikai sākums...
Sirdi gribējās izkratīt par to uzrakstot. Kaut kā dzīvoju un liekas, ka viss pat ir ļoti labi, nevajag neko daudz, lai iegūtu to dienišķo `mīli un tiec mīlēts`, zini, ka vienmēr ir kaut kādi rezerves un mierinājuma varianti, ja nu kas. Ar to īsto un vienīgo, kā jau tas mēdz būt, viss karājās mata galā, bet nu ir tas brīdis, kad saproti, k...
Kārtējo reizi uzduroties citātam par to, ka meklējot Īsto, lieliski var izklaidēties arī ar neīstajiem, pārdomāju, cik patiess gan ir šis teikums. Esmu tipiska meitene, kura bērnībā sapņoja ja ne gluži par princi baltā zirgā, tad noteikti par to īsto un vienīgo, kurš būs radīts tikai man un es viņam. Varbūt tā ir ne visai pozitīvā ...
Kārtējais skumjais brīdis, kad aptver,ka beigusies skropstu tuša. Kārtējais apnicīgais brīdis,kad jāizlemj - KURU izvēlēties šoreiz?
Līst lietus. Ārā. Bet ir sajūta, ka raud mana dvēsele, es tai esmu tik daudz pāri nodarījusi. Ja tas būtu jāvērš par labu, es nezinu, cik daudz gadu paietu. Ir brīži, kad es nicinu sevi. Par vājumu. Nevēlēšanos būt stiprai. Taču ir reizes, kad es nespēju būt citāda. Bieži domāju, vai cilvēks var pārstāt eksistēt no nerunāšan...
Saka, ka vislabākais esot tīrs lūzums. Laikam jau viņiem taisnība, tiem, kas tā saka. Droši vien viņi zina. Bet es nekad neklausos tajos, kas man kaut ko saka. Laikam tas ir mans lielākais spēks un vājība vienlaikus. Man it kā ir veselīga attieksme pret sevi un apkārt notiekošo. Ikdienā es nemaz tā neskumstu. Bet šodien es a...
