Izrauj man sirdi no krūtīm, To noteikti mācētu tu. Ar stikliem no izsistām rūtīm Tu mani vien ievainotu. Tās lauskas no salauztās sirds Noliec pie spoguļa sava, Lai beidzas tas muļķīgais cirks, Kad visu par velti dala. Tu teici,ka dāvini sevi Un dzīvi,kura pieder tev. Paņem atpakaļ ko man devi, Goda ordeni nopērc sev. Ar asinīm rakstītais līgums...
Tevi mīlēju,tev uzticējos, Kopā ar tevi par dzīvi smējos. Tu sildīji mani ziemeļu vējos, Bet ne jau es tevi izvēlējos... Tu teici,ka mīli,ka vēli man laimi, Kaut tie bija meli un muļķīgi glaimi. Es vēl esmu maziņš un bieži raudu, Par asarām manām tu saņem naudu. Vienkārši reizēm ir tik skumji, ka dzird kārtējo stāstu par vardarbību, tādēļ arī ta...
Vai būs reiz diena, Kad nebūs ko teikt, Kad darbus un nedarbus Varēs klusumā veikt? Kad cīrulis debesīs Bez balstiņas skries Un upes klusējot No krastiem ies? Kad vēja dziesmu Vien sajust spēs Un lietus čukstus Dzirdēt nevarēs? Kad bites bez balss Lidos medu vākt Un gailis bez dziesmas Pratīs modināt? Kad klusējot pulkstenis Mūžību skaitīs Un st...
Šodien (drīzāk gan vakar) bija lielā Latvijas talka, bet es nācu talkā pati sev, lai piepildītu kaut dažus no tiem sapņiem, ko vaļējām acīm izsapņoju un Tēvam izstāstīju Jaungada naktī, gulēdama draudzes jauniešu telpās. Viens no tiem bija par apdzīvojamās platības palielināšanu, kas izklausās visai neiespējami, ja dzīvo ierobežotā vietā, proti,...
Pavasaris atkal pazuda. Tomēr sirdī un prātā pavasaris ir atplaucis pilnā sparā. Un tieši to arī gribās- uzplaukumu dzīvē. Gan draugu ziņa, respektīvi, gribās jaunas sejas, jaunas paziņas, jaunus piedzīvojumus ar citiem cilvēkiem. Gribās dejot no tumsas iestāšanās līdz pirmajam saules stariņam un vēl ilgāk. Gribās iet un dziedāt, dziedāt no prie...
Cik vien sevi atceros, tulpes ir bijušas manas mīļākās puķes. Vispār jau man patīk ziedi kā tādi, bet tulpes.. mmmm.. to smarža man liekas ļoti erotiska, nemaz nezinu tam izskaidrojumu. Nevaru vien sagaidīt, kad uzplauks pirmās tulpes. Zinu jau, ka veikalos sen var nopirkt, bet tām tomēr nav tik izteikts aromāts, kā tām vienkāršajām sarkanajām t...
Pavisam nejauši manās rokās nonāca Džozefa Mērfija grāmata "Tavs zemapziņas spēks". Kad sāku to lasīt, domāju,ka viss, kas tajā rakstīts noteikti būs kārtējās blēņas, bet lasīju vien tālāk. Secināju,ka daudz kas no pateiktā tiešām ir taisnība un pat man kādreiz ir izdevies sasniegt kaut ko, vienkārši atkārtojot pie sevis labus vārdus. ...
"- kā lai saprot ko grib sievietes? - gribi, pačukstēšu noslēpumu, bet apsoli, ka nevienam neteiksi? - apsolu! - mēs pašas nezinam kko gribam..." Kā lai vīrieši spētu saprast sievietes, ja mēs pašas sevi nesaprotam? :D Joks vai nē, bet dzīvojot kopā ar savu vīrieti un katru vakaru trīs mēnešu garumā pavadot kopā, man šķita, ka viņš man...
"Katra diena ir ar kaut ko īpaša... kaut vai ar saules stariņu, atspulgu drauga acīs, smaidu, ziedu, putna dziesmu... jāprot tikai saskatīt un priecāties par visniecīgāko lietu, ko piedāvā dzīve. Dzīvi neveido lielas lietas, bet gan niecīgi mirkļi, kas priecē... mirkļi, kad no prieka aizraujas elpa..." Bija laiks kad dzīvoju pēc šī tek...
