Es rakstīju stāstu par savu dzīvi - sajūtām, sāpēm, prieku, bēdām. Smaidu. Es to rakstīju viena. Bet tad arī Tu paņēmi zīmuli un sāki rakstīt. Tas pārtapa par mūsu stāstu. MŪSU ikdienu, MŪSU priekiem un bēdām - viss bija par MUMS. Un dienās, kad Tu noliki zīmuli, lai tā teikt "atpūstos", mani sāka mākt šaubas. Ne jau par to, kad atkal ...
Labrīt, skaistās :) Turpinot iet vakardienas pēdās, man joprojām ir ļoti labs garastāvoklis - joprojām jūtos laimīga, joprojām jūtos sievišķīga. Tas laikam ir uz labu, he. Savas īpašās sestdienas brokastis jau apēdu (kā teicu savam sarunu biedram, tā ir gaužām svēta lieta!) un, kamēr dzēru savu tēju, aizdomājos par lietām, kas mūs padara laimīga...
Un viņa man pajautāja: "Kāpēc Tu slēpies aiz maskas? Aiz neīstām emocijām? Kāpēc? Vai tiešām vairs nespēj smaidīt tā - no sirds? Tā pa īstam? Un kā ar smiekliem? Tu smejies tikai tāpēc, jo ir jāsmejas? Vai arī tavi smiekli ir mākslīgi? Varbūt viss, ko Tu dari ir mākslīgs... Tavs smaids, tava sirsnība, tavs prieks un tavas bēdas... viss! Vie...
Es paņemu rokās grāmatu, atveru to un sāku lasīt... Pēdējo nedēļu laikā tā sākas mans vakars pēc mājasdarbu izpildes. Nezinu, kas ar mani ir noticis, jo, kā jau lielākajai daļai zināms - neesmu grāmatu fans. Smejoties varu teikt - laikam kļūstu veca. Lai vai kā, izdomāju vēlreiz izlasīt Paulu Koelju grāmatu "Maktuba". Es to nosauktu pa...
Mēs čīkstam un pīkstam par to, cik dzīve ir grūta. Gribam nomirt, kad kaut kas nav izdevies. Pēc neveiksmīgām attiecībām nu ir pienācis pasaules gals. Viss ir slikti. Viss nenotiek tā, kā gribētos. Bet vai esi kādreiz aizdomājies par to, kāda būtu Tava dzīve bez rokām vai kājām, bez dzirdes, redzes vai iespējas runāt... Vai arī tad Tu čīkstētu p...
čau :) šodienas virsrakstam ir īpašs zemteksts. redziet, salīdzinoši nesen (teiksim, pusstundu atpakaļ) es šos divus vārdus ieliku sev kā skaiptekstu. nepagāja ilgs laiks, kad man atrakstīja: >>> Cilvēks: i love you? / i like you? Es: kapēc cilvēki uzreiz pieņem, ka tas ir ‘i love you’ ? man vienkārši patīk tā frāze kā tāda un viss kas ...
Jau peec 1 stundas 20 minuuteem peec manis atbrauc taksis un es braucu liidz lidostai..2 nedeelas dziivojos pa Vaaczemi.Bija ljoti forshi un aizkustinoshi briizhi.3 beerni,kas ir tik dazhaadi.. un arii reizee tik foorshi! :) (l) vinju man pietruuks.. pirms 3 stundaam vecaakajai meiteniitei(6gadi) staastiju pasakas(ko pati izdomaaju) (l) un vinja...
Vajadzēs: MĪKLAI: 2 olas, 80 g cukura, 2 ēd.k. silta ūdens, 100 g miltu, 100 g maltu lazdu riekstu. PILDĪJUMAM: 2 paciņas želantīna, 1 glāze ķiršu (svars pēc notecināšanas 340 g),1 kārba persiku vai aprikožu (340 g), 600 g jogurta, 100 g medus, 2 ēd. k citrona sulas,1/2 citrona rīvētās miziņas, 200 g saldā krējuma. 1.Tortes cepamo formu izklājie...
Kārtējā reize, kad esmu ar prātu kādā ieēdusies. Vienmēr nosolos, ka tā vairs nedarīšu, tam nav jēgas, tās ir tiaki manas izdomas un sakāpinājums, tā pat nav iemīlēšanās, tik tāda bērnišķīga domu piesaistīšana. Kaitina, ka čekoju vai viņš ir online, vai viņš ir zvanījis, rakstījis, vai to darī, gribas zināt, kur ir un ko dara. Jēgas, nu nekādas....
Saule dīvaini skatās uz mani. Liekas, ka grib ko teikt, Bet nespēj... Es uzsmaidu tai... Tā uzsmaida man Un nu es saprotu Nav jāmeklē īstais un vienīgais Ir jāmīl visi!!! Un tad tie mīlēs tevi Varbūt ne visi. Bet būs, kas mīlēs Ir jāsmaida visiem! Un visi smaidīs tev Pasaulē ir daudz labu lietu Protams, ka arī sliktu Bet tas nekas! Mēs varam to ...
