When I close my eyes, I see you!

29.03.2014, runaway
The rumors flew but nobody knew how much she blamed herselfFor years and years she tried to hide the whiskey on her breath

 

Šodien es stāvēju kapos un asaras gluži vai traucās izskriet cauri manam ķermenim, lai atrastu mājvietu sirdī. Tā tas ir bijis pēdējos sešus gadus, kad itin viss man atgādina par Tevi. Es nespēju aizbraukt uz Jūrmalu, jo tā bija vieta, kur dzima un auga mūsu sapņi, Saulkrastu mazās ieliņas atgādina par to, kā rītus pavadījām spēlējoties ar suņiem, kad iezvanas telefons es turpinu ķert to ar tādu aizrautību it kā man jebkad būtu vēl iespēja dzirdēt Tavu balsi, braukšana ar mašīnu ir kā pašnāvības taisīšana, kurai vajag tik ļoti daudz drosmes... Tu esi itin visā, ko es daru, jūtu un redzu. Es atceros, kā pēdējie vārdi kurus Tev teicu bija dusmās izpļauti, es taču nezināju, ka tava iekāpšana mašīnā būs iziešana no dzīves. Un tu nespēj iedomāties cik ļoti es vainoju sevi, ka Tevi nepasargāju. Un man ir tik ļoti žēl, ka es nebiju tajā mašīnā un man netika dota iespēja pateikt, ka man ir žēl. Lai arī asaras manās acīs pēdējo gadu laikā ir normāla parādība, es nemainītu mūsu iepazīšanos un sāpēs ko tā nesa līdz ar to ne ar ko citu. Es tikai gribētu mainīt to vienu līkumu... to vienu aliņu, kuru es neizrāvu tev no rokām laicīgi, to vienu ceļu, kurš aizveda Tevi no mums. Un ar netīru sirdsapziņu man ir jādzīvo tālāk, bez Tevis te uz zemes ir skumji un vientuļi, Tevis te ļoti pietrūkst, es ceru, ka Tu mani reizēm vēro un redzi, ka nēsāju savā sirdī cerību, ka mēs drīz būsim kopā. Tur mēs varētu būt laimīgi. Tur es varētu neslēpt savas emocijas. Es vairs nezinu, kā tas ir smieties no sirds, vai pieķerties kādam tik ļoti... Nē, es nesaku, ka es neesmu mīlējusi, es esmu, bet Tu jau biji tas, kurš man to iemācīja un tā nebija vienīgā mācība, kuru Tu man sniedzi. Tu man iemācīji dzīvot un man žēl, ka Tu redzi, kā es izniekoju savu dzīvi un laižu garām iespēju būt laimīgai. Man liekas, ka es neesmu pelnījusi būt laimīga, tas ir mazākais, ko varu darīt Tevis dēļ... Man nesen teica, ka katrai gudrai meitenei, kāds ir- gultā, sirdī vai prātā. Arī man tad, kad attiecību statuss ir brīva, prāts un sirds cīnās par Tevi... Tu vienmēr būsi man blakus.

 

Man tevis tik ļoti pietrūkst, draugs...

 
Komentāri [1]
 
+0
Ak, meitene... Jau atkal paralēle, kuru varu novilkt samērā tuvu Tavējām. :) Manā arsenālā arī ir līdzīgs stāsts. Pirms kāda mēneša, kad ieskrēju pie viņa "ciemos" ar svecīti, es stāstīju viņam visu, kas ienāca prātā. It kā viņš, kā ierasts, būtu klausules otrā galā vai vienkārši sēdētu blakus un man tikai būtu jāpagriež galva, lai spētu viņam pieskarties. Un es atvainojos. Daudzkārt. Jā - ir apvidus sirds rajonā, kurā vienmēr auros bezkaislīgs caurvējš, bet, kā jau teici - viņš bija. Iedomājies (labāk nemaz nē), kā būtu, ja nebūtu bijis nemaz? Lai Tev mīļš un mierīgs vakars! :)
30.03.2014 21:49 | saite | Atbildēt
 
 

Pievienot komentāru

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji!
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits