Es jau kādu laiku dzīvoju ar iekšēju konfliktu... sirds jūt un visu skaidri zina, bet prāts attur un to visu bremzē. Es liekas, ka esmu nenormāli iemīlējusies.. bet no puiša puses nenāk tas pats.. jo viņš visu laiku sevi bremzē un atturās.. izvairās.. bet tomēr bez manis nevar.
Viņš man patieca, ka, ja viņam būtu saraksts ar to, kur uzskaitītas visas ideālās sievietes iezīmes.. es atbilstu pilnībā.. izskats, raksturs, apņēmība, mērķtiecība,..utt..
Tikai viņš uzsver vienu mīnusu, ka manī neredz lieli vēlmi pēc seksa.. es saprotu, ka tas vīriešiem ir svarīgi, bet ko man vajadzētu darīt?!Man taaa nav prioritātee.. bet esmu gatava kko labot, tikai nezinu kā un ko... varbūt man viņu vajadzētu kkaa pārsteigt?!
Un viņš tur mani tuvu, bet tajā pašā laikā nelaiž pilnībā klāt. Es to varētu skaidrot ar to, ka viņam ir bail, ka atkal tiks sāpināts, jo iepriekšējās meitenes dēļ viņš ļoti pārdzīvo...
bet man ir sajūta, ka esmu atradusi cilvēku, ar ko es vēletos dalītis visā.. priekos, bēdās.. radīt kopā priekus, izdzīvot, ļauties mirklim un baudīt.. kopā es jūtos vnk lieliski, mums abiem pazūt laika izjūta, varam nosēdēt uz soliņa līdz 3 rītā un domāt, ka ir tikai 12... Esmu sajūsmā un tas jau ilgst kādu gadu.. bet viņš man ir arī daudz licis skumt.. viņš ir ticies ar citām, bet nekas tur nav sanācis.. man tiešām nav ne jausmas ko man darīt, jo citi puiši mani vairs neinteresē ...
Lūdzu meitenes padalieties ar savu pieredzi un viedokļiem :)
