Ar draugu draudzējāmies nu jau kādu laiku un tad vins pārgulēja ar savu bijušo. Bet es tad to visu nezināju un man vins teica, ka negrib taa vairs neko nopietnu, tikai tādas attiecības, kad tiekamies, kad ir labi. Un tā mēs ākstījamies kadu laiku un es uzzināju par situāciju ar bijušo. Mēs visu izrunājām un vins arī visu paskaidroja un es viņam to visu esmu piedevusi. Reiz mums sanāca ļoti liels strīds un es pateicu, ka negribu vairs tā turpināt un ka mums tas viss ir jābeidz. Vins takā tam visam piekrita. Bet mēs tāpat turpinam sarakstīties un tikties. Un situācija ir tāda, ka vins man visu laiku sūta tādas ziņas un visādas dziesmas, kas liecina par to, ka vins gribētu būt ar mani un draudzēties. Un arī laiku mēs pavadam kopā kā tiko iemīlējies pāritis, kam pazūt laika izjūta un smiekli nerimst. Un es jau kādu laiku par to visu domāju un nevaru saprast vai tā ir normāla situācija. Jo es par viņu nevaru nebeigt domāt un man ir tāda iekšēja pārliecība, ka vins ir mans īstais, jo man ar nevienu kopā esot nav tik labi, es jūtos tik brīvi un atvērti un lidinos pa mākoņiem. Es domāju, ka laiks, kad rozā brilles bija ir sen jau pagājos, un tas liecina par to , ka es esmu viņā iemīlējusies. Bet es baidos to pateikt viņam. Un vēl arī par to kpc vins neko niesāk , man ir versija tāda, cik es pazīstu vinu, vinam patīk uzņemties vadību pār savu dzīvu un vinam patīk, ka var nodrosināt visu. Bet tgd vins vēl dzīvo pie vecākiem un ir finansiāi no viniem atkarīgs. Vai tas varētu būt iemesls, tam kpc vins man saka, ka tgd nevēlas neko nopietni, bet turpina ar mani pavadīt laiku?
Lūdzu palīdziet, es tiešām nezinu ko darīt, jo es tiešām esmu samgi iemīlējusies un gribu būt ar vinu. Tas ir viss par ko es spēju domāt. Ko man darīt ?
