Sveikas, manas burvīgās meitenes!:)Šajā baltā košuma iespaidā esmu nolēmusi pievienot vēl vienu ierakstu šajā blokā.Noteikti ikviena no mums bērnībā ir izsapņojusi savu ideālo vīrieti, savu ideālo dzīvi. Bet pieaugot, mēs saprotam, ka dzīvē kā pasakā nenotiek. Kamdēļ mēs tā domājam? Tāpēc ka piedzīvojam tik daudz ciešanu un vilšanos? Mūsu sirdis tiek salauztas, tad kad uzticāmies un mīlam.. Ikreiz.. Bet nu un?! Ar katrām grūtībām mēs ceļamies un kļūstam arvien stiprākas, skaistākas un labākas.. Galvenais ir neaizmirst to, kam reiz ticējāt! Ticiet labajam un tas atnāks!Un tomēr vai dzīve nav tomēr labāka nekā pasaka? Jo pasakai parasti ir beigas. Daloties pieredzē, varu pastāstīt, ka piedzīvoju savu pasaku dzīvē. Elpu aizraujošs, neticami romantisks un skaists sākums mijās kopā ar laimi, kura pacēla mani spārnos augstāk, kā jebkad esmu bijusi, ikreiz ar pirkstu galiem aizskarot to perfektuma līniju. Un tik pat cik skaisti viss sākās, tik pat skaisti viss beidzās. Pirmo reizi iemīlējos un nekad nebiju bijusi tik laimīga kā šajā manas dzīves pasakā. Ja godīgi, es nespēju iedomāties, ka spēju būt tik laimīga cik biju!:) Un viss beidzās bez sāpēm un ciešanām. Tikai mazliet nožēlas nots ieskanējās, ka viss beidzies.. Bet tomēr labi kā tā, jo labāk dzīvot dzīvē tāda kāda tā ir, ienesot iekšā kādu pasakas momentu. Esmu izvēlējusies!:)Lai Jums jauka diena, manas dāmas!:*
