esmu tā kas vienmēr bēg, jo bail zaudēt savu brīvību. negribu būt neviena. gribu būt es pati un, lai mani tādu arī grib. gribu cilvēku, kas mani iedvesmo izzināt vairāk, tēmēt augstāk un darīt, atklāt. negribu pieradumu vai ikdienišķumu.
esmu atklāta. esmu jauna. šobrīd negribu ne precēties, ne bērnus, ne i domāt par to.
man patīk baudīt dzīvi, baudīt ko tā dod, kā tā dod un vai dod. un izbaudīt otru cilvēku, tā klātbūtni, seksu.. smieklus, dzirksteles acīs.
viņš negrib nekādas saistības, negrib būt nevienam pieķēries. un es saprotu. pat ļoti labi. un tā nav tiaki poza, jo bail tikt sāpinātam, vienkārši... pieķeroties vienam, tu zaudē iespēju izbaudīt pārējo un.. tā ir daudz un dažāda.
ar viņu es jūtos kā mājās. viņš nav mans sapņu puisis- izdomāts, izlolots manās fantāzijās, viņš nav mr perfektais. bet viņš man rada māju sajūtu. sajūtu, ka iederos, ak esmu, ka varu būt es pati, ka viss ir kārtībā un lieliski. viņš ienes mieru un harmoniju. jūtos tik labi. ar skaidrība, ko es daru un ko es vēlos.
un viss... divi tūkstoši kilometru, nezināmas nākotnes un laiki, datumu un vai ri maz vēlmes, jau mēnesi, kad es gaidu kaut ziņu...
es, kurai parasti ir pofig, ... kāpēc šoreiz nav? kas ir savādāk?
... is it?
