Vienozīmīgi visi ceļi ved atpakaļ - uz Latviju. Lai arī kā negribētos, bet tomēr ir jādodās atpakaļ. Kaut gan no otras puses gribās atpakaļ un tad, es te sēžu un rakstu... Dodos atpakaļ, jo ir jāpabeidz studijas, kas būs viens no labākajiem atpsēriena punktiem turpmākajā dzīvē. Kas tad tur ir, tik nieka divi gadi, ko pavadīt Latvijā. Pēc tam brīvība - doties uz citu valsti, bet varbūt tomēr atradīšu pa diviem gadiem vietu savā dzīvē ari valstī no kuras esmu cēlusies..... Grūti ir saprast vienu, kā iedzīvoties atpakaļ ar to apziņu, kad pietrūks cita vieta, pavisam labāka !
