Sēžu, dzeru alu un rakstu! Nesen biju pie fotogrāfa, gribējās man foršas bildes, bet pēc dabas esmu kautrīga, lai gan skaista. fotogrāfējāmies... Un pēc kāda brītiņa fotogrāfs vēlējās kaut ko koķetāku, nu tādu ar flirta pieskaņu. Nespēju saņemties un tad viņš man teica:''Vai tu man uzticies?'' Un es iemīlējos. Ne jau vīrietī, bet gan šajoas divos pāris vārdos - Vai tu man uzticies? Fotosesija beidzās, bildes bija ideāls, it īpaši tās, kuras tika uzņemtas pēc "Iemīlēšanās". Atnācu mājās un nevarēju neparko citu domāt. Tik sen nebiju dzirdējusi tik stiprus un skaistus vārdus! Iekalusaties - Vai tu man uzticies? Kas gan cits vēl atliek, ja ne uzticēties? Pēc tam palika skumji, bira asaras un sapratu, ka tomēr laikam esmu iemīlējusies šajā vīrietī. Bez nākotnes. Izredzēm. skumjām. Un visbeidzot cerību!
