tā nu ir sanācis,ka visi..pilnīgi visi draugi,paziņas,ģimenes locekļi šodien ballējas..un es par brīnumu sēžu mājas..tad nu ko..beidzot ir laiks pārdomām,pareizu lēmumu pieņemšanai un protams mūžigajai domāšanai par nākotni..ehh.. (t)
Boss
Tas saucās - pašapziņa, ta balss , kuru lielā ļaužu massa ir aizmirsusi...jo dzīvot tā, kā dzīvo visi - ta ir ierastāk un līdz ar to vienkāršāk... Tādēļ jau arī "pazūd persōnības"...
...iespēja pastāv
Vai tomēr nav tā, ka ir jāmāk būt vienai? Vai jāizbauda būt vienai? Es laikam piederu pie tā cilvēku tipa, kas vienatnē jūtas ļoti labi, jo bieži apkārtējie vienkārši izsūc no manis enerģiju ar savu klātbūtni un mūžīgo uzmanības pieprasīšanu. Mazais sociopāts :-D un nepārdzīvo baigi par nākotni, viss ir Tavās rokās un Tev atrodoties tieši šajā mirklī un domājot par lēmumiem, daļu jau esi nolēmusi un noteikusi, varbūt pat neapzinoties, tā teikt "pašieprogrammējusi" :-) iekšēji jau jūti nedaudz, kas un kā, nenoslāpē to balsi, jo pēc tam to grūti atkal sadzirdēt.
Cik es sevi atceros,man loti patika but majas vienai-laikam tapec,ka dzivojaam loti saspiesti ar mammu un dviinu braali-vienmeer gribejaas taadu "savu vietu",ari velaak gimenee...tiesi tad ,kad esmu pilniigi viena - gleznoju vislabaak! :-)
