Manas mīļās Cosmo meitenes, pirmo reizi sveicinu jūs 2012. gadā. (sāksim jau ar to, ka man jāpierod 2011. vietā rakstīt 2012. :D) Nu, ko gadiņš atkal pagājis... Rakstot vienu no saviem Jaungada blogiem, sāku domāt, kāds man bijis 2011. gads salīdzinot ar iepriekšējiem. Skaidrs, ka savādāks, ja godīgi, nezinu, vai laimīgāks. Drīzāk tas nebija viens no maniem labākajiem gadiem. Esmu daudz pārdzīvojusi un daudzi pārdzīvojumi vēl tikai priekšā. Tomēr varu teikt, ka aizgājušais tiešām ir gads, kurā es esmu kko paveiksi. Nevis tikai tukši runājusi, ka sākšu piepildīt savus sapņus vai iemīlēšu sevi kaut mazlietiņ vairāk, bet piecēlusi savu jauko, daiļo pēcpusi un sākusi (vismaz mēģinājusi noteikti) rīkoties. :) Pēc vienas Cosmo meitenes ieteikuma pagājšgad veidoju "vēlmju sarakstu", kurā rakstīju 100 jaungada vēlēšanās. Piepildījās tieši 13. Dažas no savām kvēlākajām vēlmēm esmu sākusi īstenot, tam gan, visticamāk, nav nekāda sakara ar šo sarakstu. Šogad izlēmu, ka neko vairs nerakstīšu. Nezinu kāpēc, bet man ir sajūta, ka šādi uzrakstītas vēlmes, tāpat kā kādam izstāstītas, nepiepildās. Labāk to visu paturēt tāpat pie sevis un neuzticēt papīram. Atkal jau cilvēki manā dzīvē nāca un gāja, daži uzkavējās, lai atstātu pēdas manā dvēselē. Visi tik daudz runā par to, ka laika gaitā mēs mainamies, bet man tieši šogad radās sajūta, ka nemainamies jau paši vien, tieši citi cilvēki ir tie, kas mūs pārveido. Galvenais mans sasniegums ir mīlestība pret sevi un savas vērtības apziņa. Es noteikti centīšos arī turpmāk cīnīties par saviem sapņiem. Tieši to arī jums gribu 2012. novēlēt: Mīliet sevi, ticiet sev un cīnieties par saviem sapņiem! (l)
