Izlasot šo vārdu salikumu, aizdomājos un sapratu, ka dzīvē patiešām tā arī ir. Lai izdzīvotu, lai dzīvotu ir jāziedojas. Tomēr veids, kā mēs ziedojamies katrai/am ir savādāks, katrai ir savi iemesli un mērķi, kuru sasniegšanai esam gatavas ziedoties. Man radās arī jautājums, cik daudz un cik tālu cilvēks var iet idejas vārdā? Cik daudz cilvēks var ziedot kādam(nav runa tikai par naudu, bet arī par to)? Galvenokārt tas ir atkarīgs no paša cilvēka, vieni ir gatavi velt Sīzifa akmeni bezgalīgi ilgi un bez jebkādiem rezultātiem, vienkārši velšanas pēc, bet atkal citi maina mērķus kā zeķes pēc mazākās neveiksmes, bet ir arī tādi, kas ir uzticīgi savai idejai, to arī realizē. Kurš no variantiem ir labākais? Nezinu, laikam jau visu loģisks sakopojums. Vēl viens jautājums, kam ziedojas cilvēki? Idejai, citiem cilvēkiem, mīļotajam, darbam? Laikam, jau katram ir savi iemesli un vēlmes, kā arī savi mērķi. Jaukas brīvdienas!
