Gāju laukā veikt savus maģiskos un raganiskos rituālus, jo domāju, ka ir pilnmēness. Dedzināju savu iepirkumu čekus, jo ceru,ka man tā nauda atnāks atpakaļ. Es nezinu kā tā nauda nāks vai brauks, bet nu esmu sākusi tagad gaidīt savus tūkstošus par kleitām. Neko vairāk par deguma smaku savā jakā neesmu sagaidījusi. Labi, man šodien bija uzdevums noskaidrot vai zvaigznes labi redzamas un vai vērts ir laukā sēdēt un gaidīt,kad kritīs kāda zvaigzne. Es nezinu, kas tā par lietu, bet es neredzēju nevienu krītošo zvaigzni. Tas, ka neredzēju nevienu krītošo zvaigzni, nozīmē,ka visas manas vēlēšanās tāpat jau ir piepildījušās. Ziniet, es pagājušajā gadā redzēju padsmit krītošos vizulīšus, vēlējos visādas vēlēšanās uz Vella paraušanu, bet nepiepildījās. :-D Visu šo laiku, kamēr biju ārā un lūkojos debesu lokā, domāju par to,ko lai aši vēlos tajā brīdī,kad kritīs kāda. Neko nevaru izdomāt. Ko man vajadzētu vēl dzīvē? Re, man jau viss ir tāpat. Bet ziniet, kura metode ir labāka? Ceriņu. Nu tad gan var ēst ceriņus,cik vien lien. Man tā piepildījās – 10 gadu vecumā dabūju gan riteni, gan pilnu vēderu pieēdu. Un stārķim lūgt, lai viņš atnes jums brālīti vai māsiņu, vispār ir bezjēdzīgi. Viņam taču nav ausis! Viņš nedzird, kad tu sērīgā balstiņā viņam bļauj: “Stārķi,stārķi, atnes man brālīti!” Un tā viņš man neatnesa brālīti. (e) Ejot pāri tiltam pirmo reizi arī var ievēlēties vēlešanos. Šī metode ir visefektīvākā. Kauns stāstīt, ko ievēlējos. Tagad nožēloju,ka neievēlējos, ko labāku, ja tik efektīvi. Jārosina, lai Šleseri un Ušakovi padomā par vēl kādu tiltu Rīgā. Ak, biju piemirsusi par metodi, ja stāvi starp diviem cilvēkiem, kuriem vienāds vārds. Nav mēģināta, vienmēr aizmirstu.
