Sen te nebiju neko rakstījusi,bet man sakrājās un uzrakstīšu. Sākšu ar to,ka tēma būs par Latviešiem un mūsu tautu kā vispār. Šodien es palasīju komentārus pie raksta par Marata (no grupas Mussic) un viņa draudzenes Ievas draudzībību. Nu tas ir tikai piemērs,bet kad palasīju vēl kādus rakstus par ārzemju cilvēkiem tad mani šokēja tas KĀ latvieši izsakās par citiem cilvēkiem! Vienkārši ĀRPRĀTS! Piem- viņa ir resna govs,nu neticu ka viņi ir kopā tik ilgi,man pat pipele nestāv uz tādu,ak kāda resna cūka,man paliek pretīgi no tādas gribu vemt u.c ! Palasot komentāros domāju,kādi tad ir tie cilvēki KAS TIK STULBI IZSAKĀS PAR CITU? Un es esmu sapratusi vienu ļoti labu atziņu- Mums ir paveicies ka mūsu zemē nav kataklizmu,visādas vētras,plūdi,ka nav nekādu karu un viss pārējais sliktais.Mēs dzīvojam pašā Dieva ausī un mēs vēl kunkstam! Vienkārši cilvēki savā starpā nemāk sadzīvot,mūždien par kko purkst un īd un tad viņiem ir tā un šitā,un vispār gribētos pakārties.. Bet varbūt kādā Japanā,cilvēki būtu gatavi atdot jebko lai dzīvotu,viņi ir saliedētāki jo zina kā tas ir ka ir jāpiedzīvo dažādas nelaimes. Es pat gribētu lai kkas traks notiktu,un tad redzētu kā cilvēki uz to reaģētu,cik labsirdīgi un līdzcietīgi viņi būtu. Es pati esmu gatava uz jebko lai kādam palīdzētu,pati esmu iemācījusies saprast,kā būt labākai un iecietīgākai vienam pret otru,un ceru,ka to iemācīsimies mēs visi! Gribētos jau vēl patteikt daudzko,bet par pārējo jau varētu grāmatu sarakstīt :)
