Es sēdēju viesistabā un vēroju saules stariem izgaismoto trauku. Tas bija pildīts ar saldām konfektēm, kuras tērptas katra savā konfešu papīrītī, es sāku domāt, kāpēc mēs nespējam pretoties šim laimes sajūtu brīdim? Īstenībā šīs konfektes ir kā sievietes un vīrieši, kā lielie ēdāji.Konfektes ir atšķirīgas gan pēc izskata, gan pēc pildījuma, Ēdāji arī ir gan izvēlīgi, gan konservatīvi, gan ņem visas pēc kārtas. Ja ieskatās dziļāk šajā procesā, tad vīrieši jau arī sākumā redz sievietes pēc ārējā tēla "konfešu parīrīša", kas jau liek smaidīt, bet, kad konfešu papīrīts lēnām noslīd no maigās školādes virsmas, vīriešu prāti vien brūk pēc vēlmes ātrāk mesties virsū šim brīnumam. Lēnām iekosties,sajust neatkārtojami reibinošo školoādes aromātu. Un mēs kūstam kā šokolādes konfektes, kad viņi mums pieskarās īstajās vietās un viņi bauda, un mēs baudām. Ja konfekte liekas pēc papīrīša ļoti pievilcīga, bet garšas nekādas, tad vīrietis ātri to apēd un vairs nekad nevēlēsies to baudīt. Bet tas nenozīmē, ka mainīsim savu recepti tikai viena ēdāja dēļ. Ēdāji nāk un iet un katrs atrod savu īsto konfekti, savu šokolādes brīnumu, kas liek baudīt to vēl un vēl. Un īstenībā nevajag nosodīt ēdājus, jo viss ir mainīgs, mēs varam kļūt par ēdājiem un viņi par šokolādes konfektēm. Mēs arī dzenamies un meklējam savu īsto - skaistu konfešu papīrīti ar galvu reibinošu šokolādes pildījumu.
