Es nespēju gulēt jau vairākas naktis, iekšā grauž dīvaina sajūta. Varbūt informācijas ir pārāk daudz gan mēdijos, gan apkārt, bet tas kas notiek rada tiešām neizskaidrojamas sajūtas. Es nezinaju, kur lai šo ierakstu, kam lai pastāst, bet gadu laikā es sevī atklāju interesantas lietas, mana intuīcija mani pārsteidz, un tieši tā arī sapņi. Šonakt es pamodos ar izvandītu gultu, nogulējusi modinātāju. Es redzēju sapnī, kā paveros ārā pa logu un ieraugu debesīs daudz dažādu gaismu, spīd gan spozi zvaigznes, gan debēsiis notiek liela kustība. Te pēkšņi manā logā iespīd spoža gaisma- Mani atrada. Es skrienu uz gultu, palienu zem segas, un domāju" Lūdzu, kaut mani nebūtu redzējuši.." Tālāk, es itkā sapnī pamostos no miega(sapņa miega) un attopos vietā ,kur ir ļoti daudz cilvēku, visi sēž dzer tēju,sildās. Vīrieši pie durvīm ar niknu skatienu sargā ,lai neviens netiktu ārā. Blakus sev es redzu Latvijas estrādes zvaigznes, tur ir visi. Pēkšņi es dodos pie kāda vīra, un jautāju, vai drīkstu doties prom. Vīrs man atbild, neviens nedrīkst doties ārā. Tikai sevišķos gadijumos. Es skatos ar asarām acīs un saku- "Bet, kur ir mana mamma? " Vīrietis saka- Nē, tu tomēr drīksti iziet ārā, bet tikai iziet un pastaigāt, nekur tālu, un uzreiz atpakaļ. Es jautāju-"Kapēc?" Viņš man atbild-"Jo Tu esi no tiem, kas tic, ka viss būs labi" Es izeju pa durvīm, cilvēki bļauj, kapēc es drīkstu un viņi nē.. Es pie sevis domāju, man jādodās uz mājam,jāskatās lai mammai viss ir kārtībā. Ārā spīd saule, uz ielām nav cilvēku, nav nekā. Tukšas mājas, ne kaķu, ne putnu. Vēss. Es pamostos no tā,ka man ir jāceļās uz darbu, bet mans modinātajs ir apstājies.. Es piecēlos pēc bioloģiskā pulksteņa, istabā ienāca mamma un saka- "Es uzliku ūdeni tējai, celies." Es piebildīsu, ka lai cik smieklīgi ,vai dīvaini jums nlkktos, sapnis mani ietekmējis uz visu dienu. Esmu nosapņojusi lietas ,kuras piepildās. Es nesaukšu kādas, jo tās ir skumjas. Un tas kas ir manī, tas mani biedē.
