Iedvesmojos no Sallij! bloga un atcerējos tos laikus, kad zīmēju. Bija laiki, kad bez tā nevarēju dzīvot. Bet nu ikdienas raizes aizēno vēlmi atkal ķerties pie zīmuļa. Vienmēr man ir patikuši melnbaltie zīmējumi un laikam mans “zīmējumu uzplaukuma laiks” bija Francijā. Nezinu kāpēc… Varbūt tā atmosfēra - puķu smarža pavasarī, baznīcu zvani, dvesma, cilvēki – tas viss iedvesmo zīmēt un aizmirsties… Un kā ir ar tevi? Vai dažreiz skumsti par to, ka vēlies kaut ko izdarīt, bet visu laiku atliec uz citu reizi un neizdari? P.S. Šo uzzīmēju pēc gandrīz gadu ilgās cīņas ar sevi – visu laiku gribējās, bet vienmēr nebija laika. Taču vienu brīdi noliku visus darbus malā un uzzīmēju ;-)
