Ja pusaudžu gados man likās – ak šausmas, cik grūti ir būt sievietei – katru rītu ir jāieveido mati, ir jādomā, ko vilkt mugurā, lai justos gan ērti, gan izskatītos labi, visos pasākumos vīriešu kārtas pārstāvji paļāvās uz to, ka meitenes pašas būs par visu parūpējušās – saklājušas galdus, izrotājušas telpu, parūpējušās par izklaidēm… Un tad vēl visas tās īpašās meiteņu dienas, garastāvokļa svārstības, emocijas, kas lika asarām plūst pašai nezinot par ko.. Ar vārdu sakot – tīrās šausmas! :D Bet šodien es tā apsēdos un domāju – būt par sievieti ir tik fantastiski! Fenomenāli! Kad izej no rīta saposusies uz ielas un redzi, ka vīrieši smaida un atskatās, Tevi pamanot, jo Tu esi skaista; kad atnāc uz darbu, priekšnieki vīrieši atviegloti nopūšas, jo zina, ka kafijas aparāts pārstās niķoties un papīri brīnumainā kārtā sarindosies pareizā secībā. Viņi smaida un atzīst – cik viegls ir darbs, ja Tu esi klāt! :) Vakarā, kad pārnāc mājās, Tava mīļā meita skrien pretī, apķeras ap kaklu un sauc – mammīt, cik tu esi mīļa! Sēžot vēlāk pie galda un ēdot vakariņas, vīrs kārtējo reizi apliecina, cik lieliski Tu māki uztaisīt fantastisku garšas burvību no pavisam vienkāršām lietām! :) Un visbeidzot ielienot gultā kādas mīļas rokas Tevi apķer un silta balss nočukst pie auss – Mana mīļā, es Tevi tik ļoti mīlu… (l) Tajā brīdī Tu saproti – šo burvīgo mirkļu dēļ ir vērts būt sievietei! Fantastiskai sievietei, lieliskai darbiniecei, mīļai mammai, mīlošai un gādīgai sievai! Es mīlu sevi, jo es esmu sieviete! Vislabākā! :D P.S. Iedvesmai - viens no maniem vienas mīļākās filmas mīļākajiem fragmentiem: http://www.youtube.com/watch?v=ce2N_LprfeI&feature=related :)
