Esmu palutinājusi savu ādu ar kafijas vannu un lielu daudzumu maigām putām. Augoša vēlme pēc piparmētru tējas un lakricas beidz mani nost. Iekšā kaut kas kutina, sajūta tāda, it kā taurenis iekšā plivinātu spārnus. Rītdiena patiesībā solās būt diezgan smaga diena, bet manī tāds miers un dvēseliskas izjūtas,ka gribas visu pasauli apskaut un visus mīlēt. Gribas izlaist to savu kustīgo taureni izskrieties. Vienīgais,kas nepamet manu prātu ir tumsnējas ādas krāsas ķermenis,piena šokolādes krāsas mati un šķietamība,ka pieskaroties šai ādai ar lūpām, es jūtīšu tvaikus, mazliet apdedzināšu pirkstu galus, glāstot. Bet tāpēc jau es esmu radīta kā Ieva, kas ņem un nogaršo aizliegto augli, esmu radīta,lai degtu kaislē un dotu savu mīlestību,iespējams, pat kādam,kas to nemaz nav pelnījis. Es dzeru sevi sausu un tad atkal cenšos piepildīt.
