Esmu palikusi bez darba. Bez darba, kur maksā nelielas naudiņas. Visu laiku man bija sīki darbiņi, kur agrāk vai vēlāk kāds izmaksā nelielu summiņu. Tagad tas viss sāk izsīkt. Darbi beigušies nauda arī. Ko nu?! Protams, es meklēju, meklēju. Problēma gan ir viena- es meklēju mazkvalificētus studentu darbiņus, bet gribētu strādāt jomā, kuru mācos. Tomēr tagad retajam gadās jau 2. kursā saņemt darba piedavājumu, par samaksu, nevis praksi. Tāpēc labākais, ko mēs pārējie varam darīt ir strādāt mazos darbiņus starp studijām un iet visās iespējamās prāksēs, kamēr mums būs pietiekama pieredzes bagāža un varēsim lepni iesoļot karjeras zālē un kāpt pa kāpnēm! Bet vai ir iespējams visu pagūt? Pagūt nopelnīt naudu, lai izdzīvotu, iet praksē, labi studēt un vel veltīt laiku saviem mīļajiem? Vai pat plānojot katru minūti to ir iespējams izdarīt labi? Un vai, lai plāno katru laika minūti mēs nekļūsim par laika verdzenēm?
