Sveikas. Priecīgu, priecīgu jauno gadu (vēlējums ar nokavēšanos) 8-) Tik daudz darba bija sakrājies, tik daudz svētku iekritis dažās dienās, tik daudz daudz domu manā mazājā galviņā virpuļo! Vienozīmīgi šim gadam būs krietna nozīme manā dzīvē, jūtu to ar katru savu šūnu. Esmu nonākusi pie secinājuma ka man ir jāspēj sajust, zināt- apzināties ka varu un gribu- lai man izdodas. Pārsteigumiem pilns bija gads ko glabāšu savā atmiņu kambarītī. Bet nu soļoju pa labi zināmu taku tikai + zinu kas es esmu 8-) Beidzot esmu es, izsijājušies draugi, izvēlēs ir izdarītas, punkts. Hopā tur pie tiem sirds straujajiem pukstiem kuriem gribās dzīvot. Mēs nedzīvojam pasakā bet vienmēr ir cilvēks kas liek mums tā justies! Un beidzot es to spēju, spēju just pasakas, kur raganas un prinši. Un zinu ka esmu realitātē, neko nezaudējot no sevis. Mēs- jaukās, esam spējīgas savā apziņa sapņot, un turēties pie zemes vienlaikus. Spējam mīlēt un ienīst saprātīgi- neprātīgi. Tikai mums ir spēks turpināt dzīvību, un tikai mūsu dvēseles dzīles ir lielākais pasaules brīnums kuru neviens nekad neatklās un neizpētīs. Un mīlestība, mēs vienīgās spējam mīlēt klusi, apslēpti, skaļi un neprātīgi. Un tikai VIŅI, alkst pēc mums, lai justu kaut kripatiņas spēka kas mīt mūsos. Mums katram ir sava laika mašīna. Atpakaļ mūs ved atmiņas, bet uz priekšu – sapņi. (l)
