:-/ darba nedēļa jau labu laiku beigusies, īsa bet smaga sanāca. dienas liekas aizvien vairāk velkas, stundas lēnām mijās ar jaunām. esmu mājās nogurusi, gaidu savu vīrieti atgriežamies no darba, skatos uz pūlksteni un domāju, pēdēja laikā pārāk daudz ... šausmas.... esmu pārgurusi no dzīves... no vīriešiem, mazie tarakān veidīgie vīrišķi :-D kāpēc sievietēm piedēvēts Tas liktenis- mājsaimnieces, mīļākas, skaistas, neglītas- lietas kas iedala vai esam gana labas- kārtējam puišelim, kas pāragri izgājis pasaulē, vai gana rūdītam vecim kam sarkano piparu norīt būtu nieks. oj laikam tagad es iedalu. bāc, smadzenes kūp. 8-) ko tur daudz mīlu jau mīlu to vīriešus, tik nesaprotu kāpēc esmu vienam mīļotā sieviete, vienam mīļāka- citam draugs, nevienam tā īstā. brrr ... lai gan kas zin cik vienai jāgaida tas gredzens no viena vīrieša- viens vai pieci gadi!? (e) cik viena sieviete spēj nest savā sirdī, glabājot tur savus vīriešu, savas mīlestības, aizraušanās!? mēs esam sasodīti spēcīgas būtnes, tik mēdzam smagi apmaldīties :-O nu ko lai saku vīrietim kas nav mans, bet vienlaikus ir bijis mans, kad piezvana pēc mēneša klusēšanas un saka: "sveika jaukā", bāc tā gribas kliegt man tevis pietrūkst, gribu tevi, vai skumstu pēc tevis, bet nē lūpas turas ciet, vārdi iestrēkt kaklā- nu neēsmu jau skuķis kas tagad to tā izspļaus, ha domās ka esmu ieķērusies, bet nē- vienkārši pietrukst tā tarakāna sabiedrības. oj kur nu paliku, domās esmu aizklīdusi, manas smadzenes apmaldās domās par šo auksto pausaules sabiedrību kurā esmu pēdējā laikā ieklīdusi :-/ :-D ha nu ko, doma man ir skaidra bet lasot neko pati no sava rakstītā nesapratu, neņemat ļaunā, priecīgas jums brīvās svētku dienas, mīlat, dzīvojat, un esat gana labas pašas sev.. (l)Esmu tikai vienā eksemplārā un nav nozīmes brāķis vai šedevrs. (l)
