Nolēmu arī pablogot! Tēma par ko runāt atnāca pati, proti: "Ja Tu pret cilvēkiem sāc izturēties tā pat kā viņi pret Tevi, tad šie cilvēki ņem un apvainojas...?!" Tātad, pēc ilgākām pārdomām un pabūšanas ar sevi, manī izkristalizējās daudzas lietas - tie, kuriem Tu patiešām esi svarīgs, piezvanīs Tev, painteresēsies par tevi, atbrauks ciemos vienkārši tāpat. Bet tik pat daudz ir cilvēku, ar kuriem tiecies, tev ar viņiem ir jautri, jums ir daudz kopīgu pārrunājamu lietu, bet vienā brīdī nākas atskārt - šie cilvēki tev nekad nezvana, nekad pie tevis nebrauc, nekad par tevi neinteresējas... Viņi piezvana tikai tad, kad viņiem kaut ko vajag. Bet vienkārši tāpat - viņi neinteresējas. Un kad nu tu ilgaku laiku viņiem nezvani, neinteresējies, nebrauc ciemos - tad viņi apvainojas, dusmojas, kur esi pazudis... Un tad rodas pretjautājums - a, kur tu biji pazudis? Kāpēc nepiezvanīji, lai padzertu kafiju, vai vienkārši papļāpātu?
