Sveikas! :) Vakar vakarā abi ar draugu izvedām ārā pastaigāties sunīti, pie reizes iznesām atkritumu maisu un batonu, kurš nedaudz bija jau iepelējis. Izmetām miskasti un turpat netālu pļavā skraidījām ar suņuku. Garām gāja večuks ar savu atkritumu maisu. Mēs ar draugu vērojām, viņš izmeta savu maisu, un ..... paņēma mūsu batonu, kuru nolikām uz miskastes malas (varbūt bomži paņems). Viņa sejā bija redzams prieks, kā viņš priecājās par batonu. Un man palika tā jocīgi ap sirdi .... cik tiešām cilvēkam vajag nedaudz, lai būtu priecīgs. Tas man lika aizdomāties, kādas kuram ir tās vērtības...
