Pārdomās...

Kiara-paldies ,ka izlasiji!Es patiesiba stradaju ar sevi visu laiku ari pec tam-varbut vajadzetu padalities ar to,ka es to daru utt!Japadoma, |-) varbut sanemsos un uzrakstisu!

Sveiki! Mēs veicam pētījumu par blogu rakstīšanu cosmo.lv. Vai Jūs piekristu plašākai intervijai skypā? Dati būs anonīmi un nekur netiks publicēti. Ja esat gatava intervijai, tad lūdzam atsūtīt savu e-pastu vai skypa niku uz e-pastu [email protected], lai saskaņotu intervijas laiku! Ceram uz atsaucību! :)

Zin kā Fondi, arī man nav tik viegli, kā izklausās, bet es ļoti cenšos. Es cenšos darīt lietas, kas man palīdz aizmirsties un būt te un tagad, izbaudot mirkli. Centies tu arī, un var būt tās viss aizies pareizajās sliedēs ;-)

Kiara, paldies Tev!
Jāpievienojas... Bet tas patiesībā ir grūti. Man drīzāk liekas, ka man ar to būs jasadzīvo, jo jau sadzīvoju. Tas ir pārāk dziļi manī un liekas, ka es savādāk nemaz nemāku dzīvot! Dažreiz... Bet dzīvi izbaudu tāpat.. Priecājoties, jo ne visos brīžoses tikai domāju, domāju, domāju.....

Es pati apzinos, ka tas nav labi, jo šī analizēšana man liek justies slikti, es pārdzīvoju... Tam tiešām ir jāpieliek punkts un viss, nav, ko sevi tā spīdzināt :-) Emanuelle2, es lasīju tavu logu, patiesi iedvesmojoši, ka tu jūti, ka mainies sevī un jūti pārmaiņas :-) Jāsāk man arī kāda terapija, joga vai kāds sorta veids, lai nebūtu laika domāt tik daudz :-) Fondī arī tev jāpievienojas man, laiks domāt vairāk par sevi, savām izjūtām, nevis tik daudz par citiem. Laiks mums pašām sev dzīvot :-)

Es domāju ka nevajag visu laiku visu analizēt. Grūti dzīvot. Labāk baudīt un būt priecīgai :)

Es vienu laiku ari tada biju-bet tas bija loti sen atpakal!Tas ir pilnigi nevajadzigi,pilnigi nomoca mus.Es uzrakstiju blog par to specialo kursu,kas man noteikti palidzeja tikt vala ari no sis trakas lietas-ko par mani "domas","nedomas","runas" (s) utt.Interesanti ,ka esmu nonakusi pie sledziena,ja par cilveku runa -tad vins ir ko verts.Neruna tikai par neinteresantiem,garlaicigiem cilvekiem!Kludities ir normala paradiba-nevajag baidities no ta!

Zini... Man ir ļoti līdzīgi. Ikkaatrai darbībai visu izdomāju jau uz priekšu: kā un kad es to darīšu; nē, labāk to darīt pēc šitā, būs ātrāk un vieglāk. Arī analizēju dažādas situācijas, ko kāds ir domājos, kaut ko teikdams un bieži vien iebraucu ar to visu tādās auzās, jo tas cilvēks nemaz nav domājis teikt to, ko es esmu izdomājusi savā galvā.
Tas patiesībā ir mokoši. Reizēm līdz pat galvassāpēm. Mans draugs man bieži šo pārmet,ka es pārāk visu apdomāju, neesmu spontāna un dabiska, bet gan pārdomātas rīcības veicēja.
Un es nemāku dzīvot savādāk. Nemāku nedomāt un neanalizēt. Kaut gan to ļoti vēlētos....