Tiko diktam cītīgi uzrakstīju savu daļu špikera rītdienas eksāmenam. Vispār līdz šim nekad špikerus nerakstīju un nešpikoju. Man ir diktam bail, ka pieķers. Un tomēr jāriskē jo šovakaru veltīt tikai eksāmenam, jo jāsāk raksit latviešu valodas semestra darbs, kas jau ir parāds. Vakar nopirku Timmari kartiņas un grāmatu outletā vecus žurnālus! Tgd tikai cītīgi jāmeklē kļūdas un vēlāk tām skaidrojums. Kaut nu es tiktu galā un nebūtu jāpārstādā un galvenais, lai es paspētu laikā nodot! Ufff... Sasprings ir šīs semestra beigas. Centīšos nākošo semstri sākt apzinīgāk un visus darbus rakstīt laikā. Kaut gan tā laikam semstri sāk katrs studets un normāli studeti visbiežāk semestri beidz ar parādiem. Vakar šo dzirdēju no katedras sekretāres, ka visiem normāliem studentiem ir parādi. :-D Laikam jau viņa to par sevi un tomēr... Tā jau ir. ;) Iepriekšējā d-grāmatas ierakstā es apņēmos atrast darbu. Nu un vakar arī iegāju vienā apģērbu veikalā pieteikties par pārdevēju. Un iedomājaties mani atšuva tikai tāpēc, ka esmu studente! Lieki piebilst, ka visas pārējās skuķenītes, kas tur strādā ir tik pat jaunas un zaļas, kā es un diez vai visas ir nestudentes. (e) Bet lai nu paliek tā tad tā nav mana vieta. Nav jau arī mana sapņu darba vieta ABSOLU. Es zinu, ka atradīšu ko labāku. Labs ir laikam jāķeras pie darbiem... Kā vispār jums citām meitietēm sokas arparādiem vai neparādiem? Vai tāpat kā es pirms Ziemassvētku naktis veltat mācībām? :-)
