Pāris dienas atpakaļ uzzināju, ka attiecību jomā esmu ļoti kategoriska (lai gan galējības vienmēr bijusi mana specialitāte). Pati jau kuro dienu mokos sirdssāpēs un aizvainojumā, tomēr par sava lēmuma pareizību nešaubos. Uzzinājusi par nu jau bijušā sānsoli kādā pasākumā, bez ierunām izmetu visas viņa mantas un viņu pašu no savas dzīves. Pie viņa gan joprojām vēl aizķērušās gan pāris manu mantu, gan daļa manas sirds. Un, kaut arī sirdī gaidu viņa izrādītu nevaldāmu vēlmi mani atgūt, apzinos, ka nez vai puisim ir spēkos izdarīt ko tādu, kas liktu man atkal būt ar viņu kopā. Lai gan šobrīd ir grūti, apzinos, ka ilgtermiņā tā būs labāk. Sevi taču jāciena un nevar ļaut sev darīt pāri! Un šeit parādās apstāklis, ka ne jau visiem un visām situācijām der šāds risinājums. Daudzi taču piedod - tomēr to var darīt vien tad, ja ir pārliecība, ka ar otru gaidāma perspektīva nākotne un savienība ir lolojama un sargājama. Tad var daudz ko piedot. Bet, ja attiecībās bijušas daudzas "-" zīmes, tad nav vērts. Un ir vērts ar plašām acīm redzēt, kad nav vērts! чувства - как Louis Vuitton - Или настоящие, или не надо!
