Kādēļ visam jābūt tik grūti? Cenšos aizmirst,bet neizdodas. Tomēr-šoreiz tas viss ir pa īstam un uz visiem laikiem! Gribi,lai es raudu-neceri! Manas asaras nav tevis vērtas! Tikai žēl,ka nesapratu to uzreiz! Manās acīs nekad neredzēsi nožēlu,dusmas vai sāpes! Priekš Tevis tur būs līdzjūtība par to,ka nesaproti,cik nožēlojams patiesībā esi! Un man no sirds žēl to meiteņu,kuru sirdis lūzīs dēļ tāda,kurš savās acīs ir viss,bet patiesībā-nekas! Tici man-es par tevi aizmirsīšu un būšu laimīga,vienalga cik ilgu laiku tas prasīs. Es esmu stipra un to spēšu! Paldies par visu jauko,kas bija un par to,ka atvēri man acis. Nebūs man jāpavada dzīve domās-kā būtu bijis,ja... Viss bija un izbija,bet es izdzīvoju un kļuvu stiprāka! Paldies Tev!
