sajūta,ka neviens mani nesaprot,ir pamatota. un negrib saprast. tam ir 100 un 1 arguments,kurus man sīki un smalki nez kādēļ slinkums uzskaitīt. laikam jau vēlā nakts stunda pie vainas. vai arī vientulības sajūta... zinu,ka neesmu ideāla. pat ne laba. nevienā dzīves jomā. skola neskaitās. ''iekalt'' savā pustukšajā galviņā pliku teoriju,kura man nekad mūžā nebūs vajadzīga,es varu. tas man pat ir vajadzīgs,lai prāts nodarbināts. citiem nav jāzina,cik nožēlojama patiesībā jūtos.ārēji to nevar manīt.laikam jau visi pieņem mani tādu,kāda esmu. paldies visiem par to,bet tomēr-tas man neliek justies labāk...
